Turklāt tikai 4% iedzīvotāju šādu pārmaiņu atbalsta pilnībā, bet 11% ir teikuši, ka tā ir drīzāk atbalstāma.
Saskaņā ar aptaujas datiem kopumā vairāk nekā puse iedzīvotāju jeb 57% pāreju no latiem uz eiro neatbalsta. Turklāt 30% to nemaz neatbalsta, bet 27% drīzāk neatbalsta.
Savukārt 22% iedzīvotāju ir izvēlējušies paust neitrālu attieksmi pret šo jautājumu - iespējams, viņiem ir pieņemams jebkurš no iespējamajiem iznākumiem.
Aptaujas rezultāti dažādās sociālajās un demogrāfiskajās grupās liecina, ka šī gada aprīlī biežāk nekā caurmērā pāreju no latiem uz eiro atbalstīja gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji, augstāko izglītību ieguvušie, iedzīvotāji ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, kā arī Zemgalē dzīvojošie.
Tomēr raksturīgi, ka pilnīgi visās pētījumā apskatītajās iedzīvotāju grupās pārejas uz eiro atbalstītāji ir stabilā mazākumā, proti, to, kuri pāreju neatbalsta, ir ievērojami vairāk.
Kopš 2004.gada regulāri veikto pētījumu dati liecina, ka patlaban sabiedrības atbalsts pārejai uz eiro ir sasniedzis rekordzemu līmeni, jo visas iepriekš veiktās iedzīvotāju aptaujas uzrādīja lielāku iedzīvotāju atbalstu.
Salīdzinoši vislielākais atbalsts pārejai uz eiro aptaujās tika novērots 2005.gada aprīlī, kad kopumā eiro ieviešanu atbalstīja 35% Latvijas iedzīvotāju. Tomēr arī tobrīd pretinieku bija vairāk - 37%, bet 23% pauda neitrālu attieksmi.
2006. un 2007.gadā atbalsts eiro ieviešanai samazinājās - to atbalstīja attiecīgi 23% un 25%, bet 2009. un 2010.gadā nedaudz pieauga, kad pāreju uz eiro atbalstīja attiecīgi 29% un 30% iedzīvotāju.
Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.