Jānis Pleps, konstitucionālo tiesību eksperts
Jebkurā laikā, bez Saeimas kontroles
Tā nav atgriešanās pie Satversmes 81.panta, jo Satversmes 81.pants uzlika ciešākus iemauktus valdībai. Proti, tas paredzēja konkrētus ierobežojumus, kādus jautājumus Ministru kabinets nedrīkst regulēt. Un šis pants prasīja, lai šie jautājumi pēc Saeimas sesijas atklāšanas tiktu nodoti Saeimai. 81.pants arī darbojās tikai starpsesiju periodā. Šis priekšlikums [grozīt Ministru kabineta iekārtas likumu] nozīmē, ka Ministru kabinets to var darīt jebkurā laikā, arī, strādājot Saeimai, pār šiem noteikumiem nepastāv Saeimas kontrole. Pats formulējums, ka izdod noteikumus, ja likums neregulē, jau liecina, ka tie varētu būt likumā regulējami jautājumi, kas tiek apspriesti noteikumos. Principā šī norma ir plašāka nekā 81.pants. Tā neļauj grozīt likumus, kas ir pieņemti, bet skaidri ar likumu neregulētā jomā kabinets var rīkoties diezgan brīvi. Protams, pastāv tiesiskuma kontrole no Satversmes tiesas puses un visas pārējās garantijas, bet Saeimas lemšanas šeit nav. Saeimas lemšana izpaužas tikai tā, ka Saeima šo attiecīgo jautājumu pati noregulē likumā, atņemot tiesisko pamatu šiem noteikumiem. Vai Ministru kabinets drīkstēs izdot noteikumus, ja par kādu jautājumu likuma nav vispār? Ja šī norma tiek akceptēta, tad jā. Piemēram, mums nevienā likumā nav regulētas viendzimuma partnerattiecības - Ministru kabinets to varēs noregulēt.
Šāda norma bija vecajā Ministru kabineta iekārtas likumā - tieši tādā pašā redakcijā. Tā bija diezgan diskutabla, ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kas ļoti radikāli mainīja šī jēdzienu interpretāciju. Jo Satversmes tiesa konstatēja, ka šeit varētu būt problēmas ar varas dalīšanas principu. Ar spriedumu tiesa deva ietvaru šīm Ministru kabineta tiesībām, proti, ka kabinets drīkst rīkoties nevis tad, ja jautājums nav likumā regulēts, bet tad, ja jautājums nav likumā noregulēts līdz galam. Izeja - manuprāt, vajadzīga nopietnāka diskusija, šie jautājumi nav steigā izlemjami.
Edgars Vaikulis, premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) padomnieks
Izmantos, lemjot mazsvarīgus jautājumus
Pēc valdības ierosinājuma Saeimas komisija lems par grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā, izvērtēs visus "par" un "pret". Grozījumi paredz, ka tajos jautājumos, kas nav noregulēti likumā, Ministru kabinetam būs tiesības izdot savus noteikumus. Būtiskākā atšķirība no Satversmes 81.panta būs tāda, ka šis deleģējums neļaus mainīt likumus, bet tikai precizēt tos jautājumus, kas likumā nav noregulēti. Pašlaik šādos gadījumos iespējams vienīgi lūgt Saeimu sasaukt ārkārtas sēdi un veikt likuma grozījumus, bet tas nebūtu pareizi - ja MK kādā jautājumā izdod noteikumus, tad Saeima vēlāk to ilgstošākā un precīzākā darbā var iestrādāt likumā, bet, ja ārkārtas sēdē pieņem likuma grozījumus, tos vēlāk, iespējams, nākas labot. Šie grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā ir saistīti arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumu, taču netika izstrādāti tikai tādēļ, ka KNAB likums jau pašlaik paredz, ka uz biroja priekšnieka amatu var rīkot konkursu. Grozījumi nepieciešami, lai noteikumus varētu izdot par dažādiem salīdzinoši nesvarīgiem jautājumiem, kas likumā nav atrunāti, te var citēt [Saeimas deputātu Juri] Dobeli, ka noteikumi būs gadījumiem, kad jāzina, uz kuras ciskas cūkai uzspiest zīmogu. Vēlreiz uzsveru, ka ar šiem grozījumiem Ministru kabinets nekādā ziņā neuzņemas likumdevēja lomu.
Ilma Čepāne, (PS)Saeimas deputāte, bijusī Satversmes tiesas tiesnese
Pretrunā ar varas dalīšanas principu
To jebkurš jurists jums pateikts, ka galvenā bīstamība ir tā, ka šādas Ministru kabineta tiesības būtu pretrunā ar varas dalīšanas principu. Ir bijuši daudzi gadījumi, kad Ministru kabinetam bija deleģētas tiesības izdot noteikumus, bet viņi ir pārkāpuši deleģējuma apjomu. Šāda antikonstitucionāla norma bija 90.gadu sākuma likumdošanā, sekoja lietu izskatīšana Satversmes tiesā, ir bijuši arī vairāki Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, ka izpildvarai noteiktās tiesības nedrīkst būt neierobežotas. Jānosaka pilnvaru apjoms, bet šie grozījumi ļaus iziet ārpus deleģējuma. Saeima jau de facto ir kļuvusi par Ministru kabineta piedēkli, un tagad mēs to vēl nostiprināsim de iure. Šī norma ir kritizēta speciālajā juridiskajā literatūrā, profesors Lēbers ir rakstījis, ka Saeima ar vienkāršu likumu nav tiesīga mainīt pastāvošo konstitucionālo iekārtu.