Pagājušajā nedēļā likumprojekts par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla likuma atcelšanu tika noņemts no izskatīšanas Saeimas sēdē, taču AS politiķis Edvards Smiltēns no tribīnes apgalvoja, ka Tautsaimniecības komisija nemaz neesot lēmusi par likumprojekta atsaukšanu no sēdes darba kārtības, līdz ar to dokuments ar Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājas Skaidrītes Ābramas (P) parakstu bijis pretlikumīgs.
Vaicāta par AS iesniegumu prokuratūrai, Ābrama aģentūrai LETA kategoriski noraidīja pārmetumus par attiecīgo situāciju. Politiķe uzsvēra, ka attiecīgajā komisijas sēdē noteikti bija kvorums jeb tā bija lemttiesīga. Par to varot pārliecināties, gan apvaicājoties komisijas darbiniekiem, gan arī attiecīgajiem deputātiem, sacīja komisijas vadītāja.
Ābrama vēl konsultēsies ar juristiem, lai apsvērtu, vai vērsties tiesā pret Smiltēnu par neslavas celšanu jeb "totālu un negodprātīgu apmelošanu". Politiķe pieļauj šādu soli pēc tam, kad Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien nesaskatīja ētikas pārkāpumu Smiltēna izteikumos.
Tautsaimniecības komisijas vadītāja uzskata, ka Smiltēna viņai veltītie pārmetumi ir "kliedzošs ētikas pārkāpums", kas balansē uz krimināli sodāmas darbības, neslavas celšanas, pusi.
Smiltēns aģentūrai LETA šodien akcentēja, ka Saeimas un tās komisiju darbam ir jābūt likumīgam, jo jebkura būtiska novirze no likuma pieņemšanas procesa nozīmē, ka šie lēmumi var tikt apstrīdēti un atzīti par spēkā neesošiem. "Šādā veidā - pārkāpjot Saeimas Kārtības rulli, likumus - ļoti nopietni tiek diskreditēta Saeimas reputācija un uzticamība no sabiedrības puses," akcentēja iepriekšējais Saeimas priekšsēdētājs.
Politiķis atzīst, kā šīs situācijas dēļ varētu būt "pazaudējis draugu", taču Smiltēns neesot varēji nereaģēt uz šo situāciju. Deputāts vērsa uzmanību, ka vēl pirms 12.oktobra Saeimas sēdes, kurā vajadzēja skatīt attiecīgo likumprojektu, AS deputāti vērsuši uzmanību šai situācijai, taču kļūdas pieļaušana no Ābramas puses joprojām neesot atzīta.
Deputāts akcentēja, ka, lai piedod kolēģi, bet viņš netolerēs "rupju bradāšanu pāri" Saeimā noteiktajām procedūrām un kārtībai.
Kā informēja Grundule, AS vērsusies pie ģenerālprokurora Jura Stukāna ar aicinājumu izvērtēt iespējamu dokumentu viltošanas faktu Tautsaimniecības, komisijā, kā arī citus šajā lietā būtiskos apstākļus, kas ir saistīti ar valsts drošības jautājumu, kuru rezultātā tika nobremzēta likumprojekta "Par likuma "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" atzīšanu par spēku zaudējušu" virzīšana izskatīšanai Saeimas 2023.gada 12.oktobra sēdē.
AS norāda, ka no komisijas sēdes audioieraksta izriet, ka sēde tika pabeigta, pēdējo skatot jautājumu saistībā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā. Savukārt sēdes rakstiskajā protokolā esot pierakstīts teksts, kas nav dzirdams sēdes audioierakstā.
Pierakstītajā tekstā esot norādīts, ka pēc komisijas sēdes slēgšanas Ābrama vēršas pie deputātiem par to, ka sadaļā "Dažādi jautājumi" ir aizmirsusi vienu jautājumu un jautā deputātiem, vai nav iebildumu, ja no Saeimas 12.oktobra sēdes darba kārtības tiek atsaukts komisijas lūgums par likumprojekta "Par likuma "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" atzīšanu par spēku zaudējušu" iekļaušanu izskatīšanai pirmajā lasījumā, atstāsta partiju apvienības pārstāvji.
AS atzīmē, ka protokolā norādīts, ka Ābrama paskaidro, ka ierosinājums saistīts ar saņemtajām ziņām par gāzes vada "Balticconnector" bojāšanu Somijas līcī un ka deputāti neiebilst komisijas vadītājas rosinājumam. Ābrama pēc tam ar attiecīgu vēstuli vērsusies Saeimas Prezidijā.
AS akcentē, ka komisijas deputātiem, likumprojekta referentam Andrim Kulbergam (AS) un Lindai Matisonei (AS) nebija informācijas, ka šajā komisijas sēdē varētu atkārtoti kaut ko lemt par likumprojektu.
"Viņiem arī nebija informācijas par šādu lēmumu pieņēmušo komisijas locekļu sastāvu, kvoruma esību un balsojumu, kā arī par šāda lēmuma pieņemšanu pavadošajām diskusijām," norāda partiju apvienībā, atgādinot, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli lēmumi komisijā pieņemami ar klātesošo komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu.
Tāpat no Tautsaimniecības komisijas sēdes protokola neizriet, ka šāds balsojums par likumprojekta nevirzīšanu tā izskatīšanai Saeimā vispār ir noticis.
"Savukārt 2023.gada 12.oktobrī notika Tautsaimniecības komisijas ārkārtas sēde, kuras audioieraksts ir pieejams attiecīgajā Saeimas tīmekļa vietnes lapā, bet attiecīgs protokols vēl nav noformēts, kurā komisijas priekšsēdētāja Ābrama, pinoties savos paskaidrojumos, skaidroja komisijas locekļiem Tautsaimniecības komisijas 2023.gada 11.oktobra sēdes norisi par likumprojektu pieņemto lēmumu," atzīmē AS pārstāvji.
No šā audioieraksta izrietot Ābramas "nepamatots apgalvojums", ka lēmumam nevirzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē ir bijis gan attiecīgs "ierosinājums", nenosaucot ierosinātāja vārdu un uzvārdu, gan komisijas deputātu "akcepts", vienlaikus nespējot paskaidrot, vai ir bijis deputātu "kvorums" šāda lēmuma pieņemšanai, sava ziņojuma nobeigumā vienkārši piebilstot, ka bija "atbalsts".
AS norāda, ka Krimināllikuma 327.panta pirmajā daļā ir paredzēta kriminālatbildība par dokumenta viltošanu vai par viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, apzinoties, ka dokuments ir viltots, ja to izdarījusi valsts amatpersona.
Politiskais spēks arī norāda, ka no Latvijas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013.gada lēmuma izriet, ka tiesa ir vērtējusi doktrināras atziņas un atzinusi, ka "ar viltošanu Krimināllikuma atsevišķu pantu izpratnē (..) jāsaprot (..) arī apzināta patiesībai neatbilstošu ziņu ietveršana dokumentā, ko izdarījusi valsts amatpersona vai cits speciālais subjekts".
Šajā tiesas lēmumā ir arī norādīts, ka "ar dokumentu viltošanu Krimināllikuma 327.panta izpratnē jāsaprot ne tikai šo dokumentu materiāla viltošana, bet arī gadījumi, kad persona, kurai ir tiesības sastādīt dokumentu, tajā jau sākotnēji ietvērusi faktus vai notikumus, kas neatbilst īstenībai".
AS frakcijas ieskatā, lemjot par likumprojekta "Par likuma "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" atzīšanu par spēku zaudējušu" virzību, ir pieļauti nopietni pārkāpumi, tostarp iespējama dokumentu viltošana.
"Ņemot vērā iespējamā likumpārkāpuma sabiedrisko nozīmīgumu un tā iespējamo iespaidu uz Latvijas nacionālās drošības jautājumiem, kā arī ietekmi uz likumdevēja reputāciju, "Apvienotais saraksts" aicina ģenerālprokuroru ar vislielāko rūpību un iespējami īsākā termiņā veikt notikušā pārbaudi," teikts partiju apvienības paziņojumā.
Kā ziņots, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma neierosināt ētikas kodeksa lietu pret Smiltēnu pēc Ābramas aicinājuma par politiķa pausto.
Ābrama iesniegumā cita starpā raksta, ka publiskajās runās un ierakstos Smiltēns ir viņu nomelnojis, cēlis neslavu, tādējādi būtiski ietekmējot deputātes dzīvi - radījis sarežģījumus profesionālajā karjerā un diskreditējis sabiedrības acīs kā iespējamu noziedznieci.
Ābrama Saeimas Ētikas komisijā vērsās ar aicinājumu par Saeimas deputātu ētikas kodeksa iespējama pārkāpuma lietas ierosināšanu Smiltēnam par publiskajās runās un ierakstos celtu neslavu un nomelnošanu.
Pēc deputātes vārdiem, Smiltēns paudis sagrozītus faktus, manipulējot ar tiem, jo Tautsaimniecības komisijas deputāti esot tikuši informēti par priekšlikumu atsaukt likumprojektu no Saeimas 12.oktobra sēdes, un iebildumi dienu iepriekš komisijas sēdē netika izteikti, līdz ar to balsojums nebija nepieciešams.
Tāpat iesniegumā komisijai Ābrama apgalvo, ka Smiltēns ir deputāti apmelojis, jo lēmumu par likumprojekta atsaukšanu komisijas vadītāja nepieņēma vienpersoniski un dokumenti, tajā skaitā protokoli, netika viltoti.