Attīstībai/Par! gatava sadarbībai, bet no Bordāna vēlas redzēt izvērstāku plānu

Tāpat Pabriks piebilda, ka AP respektēs Bordāna pieeju sarunu vadīšanai, proti, tam, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) valdības veidošanā nesadarbosies ar Zaļo un zemnieku savienību.

Arī AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts norādīja, ka ir svarīgi ieraudzīt, kāds ir JKP kopējais darba plāns. Tāpat jābūt skaidrībai, kāds ir Bordāna un viņa vadītās partijas pašreizējais redzējums par drošības dienestu reformu, par kuru JKP jau paudusi piesardzīgāku nostāju nekā pirms vēlēšanām.

Pavļuts norādīja, ka jābūt skaidrībai arī par Bordāna nostāju par novadu reformas veikšanu, ņemot vērā, ka premjera kandidāta nostāja šajā lietā esot bijusi izvairīga vai noraidoša. Tāpat jāvienojas par veicamajiem darbiem veselības aprūpes un izglītības jomā, pauda politiķis.

AP līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce žurnālistiem pauda, ka politiskais spēks no nominētā kandidāta gaida priekšlikumu valdības darbam un atbilstošu rīcības programmu, kas aptver partiju izteiktos priekšlikumus. Pozitīvi vērtējams ierobežotais termiņš valdības izveidošanai, jo ir nepieciešams laicīgi izveidot Ministru kabinetu, piebilda politiķis.

Vaicāts, vai AP ir gatava strādāt Bordāna valdībā, Pūce atbildēja, ka tas ir atkarīgs no tā, kādu rīcības programmu Bordāns piedāvās. Līdz šim JKP sagatavotais valdības deklarācijas projekts vērtējams kā šīs partijas programmas atstāts citādākā formā, pauda politiķis, norādot, ka nepieciešams iekļaut arī AP un citu partiju priekšlikumus.

Taujāts, vai atbalstītu valdību bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dalības, Pūce norādīja, ka AP ieskatā šajā parlamentā efektīvi būs iespējams strādāt plašai jeb sešu labēji centrisko partiju koalīcijai, taču reizē AP respektē arī JKP nostāju. JKP var piedāvāt savu rīcībspējīgas valdības koalīcijas modeli, pauda politiķis.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicinājis Bordānu divu nedēļu laikā izveidot valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošināt vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu premjera kandidātu veidot valdību.

Prezidents sagaida, ka ar viņu tiks saskaņoti iespējamie ārlietu un aizsardzības ministru kandidāti.

Bordāns ir par 80% pārliecināts, ka viņa veidoto valdību apstiprinās, pēc tikšanās ar Vējoni viņš atzina žurnālistiem. Tomēr viņš uzreiz piebilda, ka jaunās valdības veidošanā nesadarbosies ar ZZS.

Bordāns ir vienīgais, kurš līdz šim ir piedāvājis konkrētu koalīcijas modeli ar ministru amatu sadalījumu tajā, koalīcijā neiesaistot ZZS un "Saskaņu". JKP pirmajā piedāvājumā sev vēlējās premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.

Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai AP tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls. Par parlamenta priekšsēdētāju gan jau ir kļuvusi NA pārstāve Ināra Mūrniece.

Atbilstoši JKP pirms pāris nedēļām izteiktajam piedāvājumam trīs ministrijas pienāktos arī NA, kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem. Partijai "KPV LV" JKP bija iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet "Jaunajai Vienotībai" - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.

Ārlietu ministra amatā JKP gribēja redzēt "neitrālu profesionāli" - bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu visas koalīcijas partijas kopā.