Sabiedrības saliedētība, izlēmīga rīcība enerģētiskās neatkarības un sociālā atbalsta stiprināšanā, kā arī jauna ekonomiskās attīstības modeļa iedzīvināšana ir ļoti būtiski faktori Latvijas turpmākajai attīstībai, uzskata "Progresīvie".
"Latvijas energoneatkarības un vides politika var radīt priekšnosacījumus visas ekonomikas pārstrukturēšanai. No ekonomikas, kas bijusi atkarīga no Krievijas resursiem un koruptīvām ietekmēm uz tādu, kas transparenti piedalās zaļo tehnoloģiju ražošanā, kā arī sekmīgi realizē tādas pārnozaru misijas kā Zaļais kurss, digitalizācija, jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstība un [dzelzceļa projekts] "Rail Baltica"," uzsvēra "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.
Partijas ieskatā, valdības deklarācijā būtu jāietver skaidras ambīcijas veidot modernu industriālo politiku ar skaidrām prioritātēm, kā arī izmantot Zaļā kursa sniegtās iespējas, liekot pamatus ilgtspējīgai konkurētspējai. Tommēr topošās koalīcijas lēmums nodalīt vides un klimata jomas dažādās ministrijās rada bažas, ka šāds integrēts ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes modelis netiks realizēts, uzskata "Progresīvo" pārstāvji.
Pēc partijas politiķu teiktā, eksperti, Latvijas sabiedrība un veselības speciālisti situāciju veselības aprūpē vērtē kā kritisku. Veselības aprūpes finansējums Latvijā turpina atpalikt no Lietuvas un Igaunijas, turklāt pēdējos desmit gados Latvijā palielinās veselības rādītāju plaisa starp dažādām ienākumu grupām, skaidroja parlamentārieši. "Progresīvie" uzsvēra, ka ir jānoņem finansiālie šķērsļi veselības aprūpes pieejamībai un jāsamazina nevienlīdzība.
Tāpat partija uzskata, ka valdībai jāizvirza mērķi izglītības jomā. "Līdz šim izglītības un zinātnes darbinieki ir ilgstoši badināti, lai arī tieši izglītības joma ir ekonomikas izrāviena pamatnosacījums," pauda "Progresīvo" pārstāvji. Tādēļ mācībspēku piesaiste esot katastrofāla, un pētnieku rezultāti - atkarīgi no īstermiņa Eiropas Savienības (ES) finansējuma.
"Progresīvie" atzīmēja, ka valdības deklarācijā jānosaka būtisku visu pedagogu un akadēmiskā personāla algu paaugstināšanu, kā tas paredzēts Izglītības attīstības pamatnostādnēs.
Tāpat ģeopolitiskās un sociālās krīzes laikā īpaši svarīgi ir parādīt, ka valdība nostāsies sabiedrības, nevis šauru interešu grupu pusē, uzskata partijā. Valdības deklarācijā esot jāparāda skaidra attieksme pret vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artura Toma Pleša lēmumu apturēt Rīgas teritorijas plānojumu.
"Apstākļos, kad Rīga atpaliek no Tallinas un Viļņas, jāatceļ lēmums, kurš bremzē galvaspilsētas - Latvijas ekonomikas dzinējspēka - attīstību un investīciju projektus vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā. Vienlaikus jāatļauj pašvaldībām bez liekiem ierobežojumiem lemt par azartspēļu aizliegšanu, kā to priekšvēlēšanu laikā solījuši visi topošās pozīcijas politiskie spēki," pauda partijā.
Jāatceļ arī "sevi neattaisnojušais" lēmums par tievāku koku ciršanu, uzskata "Progresīvie". To partijas pārstāvji pamatoja, sakot, ka lēmums nav izpildījis tā pamatojumā ietverto solījumu samazināt koksnes kurināmā cenas, par ko jau iepriekš brīdināja nozares eksperti. Ja lēmums netiks atcelts, tiks vēl plašāk izcirsti Latvijas meži, kā arī radīts papildu slogs CO2 mērķu sasniegšanai, kas būs jāsedz citām nozarēm. "Šis ir brīdis parādīt, ka valdība ir sabiedrības, nevis kailciršu lobija pusē," uzsvēra politiķi.
"Progresīvie" pauda, ka valdības deklarācijā jāparedz arī labas pārvaldības stiprināšana valsts kapitālsabiedrībās, kā arī jāatjauno uzticība uzņēmējdarbības videi Latvijā. Kā negatīvo piemēru partijas pārstāvji minēja skandālus par AS "Latvijas valsts meži" darbību, kuros pret uzņēmuma padomes locekli Aivaru Tauriņu ir ierosināti kriminālprocesi par iepriekšējo darbību SIA "Rīgas meži" valdē. Nav pieļaujamas nekādas atkāpes no labas pārvaldības un godīgas atlases principiem valsts kapitālsabiedrību amatpersonu iecelšanā, uzsvēra partijā.
Tāpat partijas ieskatā valdības deklarācijā būtu jāparedz plašāks atbalsts sabiedrībai, mazinot sociālo spriedzi saistībā ar energoresursu, pārtikas, kredītprocentu un citu izmaksu kāpumu. Politiķi uzskata, ka esošais atbalsts nav pietiekams. Turklāt, lai spētu sniegt papildus atbalstu arvien pieaugošu sociālo risku vidē, ir laicīgi jāpalielina sociālo darbinieku atalgojums, kas šobrīd ir kritiski zems, atzīmēja "Progresīvo" pārstāvji, norādot, ka šo jautājumu nevar atstāt tikai pašvaldību ziņā.
Iespējas atrast darbu stiprina uzticību valstij, novērš sociālās problēmas un ļauj vairot labklājību, pauda partijā. Nodarbinātība Latgalē joprojām kritiski atpaliek no vidējiem valsts rādītājiem, tādēļ valdības deklarācijā būtu jāpiedāvā konkrēts risinājums nodarbinātības veicināšanai reģionos un dažādās sociālās grupās, kas līdz šim izslēgtas no darba tirgus, uzskata "Progresīvie".
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais plānotā Ministru kabineta deklarācijas melnraksts, dokumentā plānots norādīt, ka Latvija sastopas ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura ir izraisījusi inflācijas un enerģētikas krīzi visā pasaulē.
"Stiprinot mūsu valsts izaugsmes ceļu, mums ir jāturpina īstenot politika, kas sniedz mūsu iedzīvotājiem drošību un labklājību. Pēdējo gadu laikā īstenotas būtiskas pārmaiņas augstākās izglītības un zinātnes, finanšu sektora, investīciju piesaistes, administratīvā iedalījuma un citās jomās, kas ir ielikušas nozīmīgus pamatus nākotnes attīstībai," iezīmēts dokumenta melnrakstā.
Ieviešot uzsāktās reformas un īstenojot jaunas pārmaiņas, topošā valdība plāno turpināt koncentrēties uz tautsaimniecības izaugsmi, stabilitāti un drošības stiprināšanu. "Latvijā aug to uzņēmumu skaits, kuri eksportē augstas pievienotās vērtības preces, aug iedzīvotāju vidējā alga, aug mūsu augstskolu starptautiskie reitingi. Tās ir tendences mūsu tautsaimniecībā, kas ir jānostiprina," atzīmēts deklarācijas melnrakstā.
Lai nostiprinātu tautsaimniecības izaugsmi, jāīsteno plaša ekonomikas transformācija, mērķēti pārorientējot valsts pārvaldes darbu piecās savstarpēji cieši saistītās jomās - drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte.
Drošības jomā valsts iedzīvotājiem un jebkuram investoram ir jābūt pārliecībai, ka Latvija ir un būs droša valsts, kur dzīvot un attīstīt savu uzņēmējdarbību. Drošība aptver ne tikai ārējo militāro drošību un ārpolitiku, bet arī iekšējo drošību, kas ietver gan policijas, gan ugunsdzēsēju, gan robežsardzes spēkus, teikts deklarācijas melnrakstā.
Tajā tiek uzsvērts, ka cilvēku izglītība un labā sagatavotība ir tautsaimniecības izaugsmes pamats. "No bērnudārza caur pamatskolu, vidusskolām, profesionālām skolām, un augstskolām, mums ir jāturpina darbs, lai izveidotu pieprasītu un efektīvu izglītības sistēmu, kura sagatavo cilvēkus reālajiem ekonomiskajiem apstākļiem," atzīmēts dokumenta pašreizējā darba variantā.
Īpaša uzmanība jāpievērš augstākajai izglītībai un zinātnei, lai Latvijā paplašinātos un nostiprinātos pamats eksportam ar augstu pievienotu vērtību, deklarācijā plāno atzīmēt topošās koalīcijas pārstāvji.
Enerģētikā jānodrošina pietiekams, prognozējams un cenas ziņā konkurētspējīgs enerģētikas nodrošinājums nākotnes ekonomikas attīstībai un skaidrs plāns, kā Latvija sasniegs tai saistošos ES klimata mērķus. Tāpat jāveicina atjaunojamo energoresursu izmantošana, kas nozīmīgi samazinātu Latvijas importa bilanci.
Konkurētspējas uzlabošanai jāveicina augstas pievienotas vērtības investīcijas Latvijā. "Jāattīsta ne tikai "Rail Baltica" dzelzceļa projekts, bet jāpārorientē mūsu dzelzceļa sistēma un ostu potenciāls. Jāturpina attīstīt mūsu pelnošie lauksaimniecības un mežsaimniecības sektori, lai augtu to pievienotā vērtība," atzīmēts deklarācijas melnrakstā.
Tāpat ir jāiedzīvina jauno novadu centru ekonomiskā attīstība, kas ietver mājokļu pieejamību, izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu attīstību un fizisko savienojamību ar tuvāko apkārtni, un citiem novadu centriem, atzīmēts dokumenta projektā.
Dzīves kvalitātes jomā jāstiprina tiesiskums, veselības aprūpes kvalitāte, kultūrtelpa, vietējās kopienas un bērnu aprūpes un labklājības sistēma. Tāpat deklarācijas darba variantā atzīmēts, ka valdības darbs ir atbilstoši jākoordinē.