Līdz šim Vienotības līderi un pati Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) visai izvairīgi komentējusi jautājumu par iespējamām valdības izmaiņām. Arī pārējie politiskā spēka pārstāvji pauduši, ka turpmāka rīcība un risinājumi var būt dažādi.
Vienotības valdes loceklis un Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns uzsvēra - rīt plānots partijas kongress, kurā tiks diskutēs par veicamajiem darbiem. Pēc tam varētu sagaidīt arī diskusiju par to, kurš būs komandas līderis, kura vadībā šie darbi tiks padarīti. Līdzīgu viedokli viņš pauda arī vakar pēc Vienotības valdes sēdes. "Šobrīd svarīgāks jautājums ir par izdarāmiem darbiem, bet tas, kurš tos darbus darīs, iespējams, ir nākamo nedēļu vai nākamā gada jautājums," vakar sacīja Smiltēns, atbildot uz jautājumu, vai, viņaprāt, Straujumai būtu jāatkāpjas.
Savukārt deputāte Ilze Viņķele aģentūrai LETA pauda, ka situācijas risinājumi varētu būt dažādi. Proti, viens no risinājumiem būtu tas, ka partija sniedz pilnvērtīgu atbalstu savam premjeram un neviens nemēģina realizēt savas nepiepildītās ilgas. Tāpat būtu nepieciešama kļūdu analīze un vienošanās par to, kā šīs kļūdas atrisināt. Politiķe arī norādīja, ka rīt gaidāmais kongress varētu būt "atvēsināšanas brīdis" un pēc kongresa soli pa solim varēs rast risinājumu pašreizējai situācijai.
Vienlaikus viņa uzsver, ka iekšēja konfrontācija pašlaik ir sasniegusi tādu pakāpi, ka valdības restarts Straujumas vadībā varētu arī nebūt iespējams. Pašlaik ir gaidas, ka tieši Vienotībai jālauž Latvijas politiskās tradīcijas un pirmajai jākļūst par partiju, kuras vadītājs ir arī premjers, norādīja Viņķele. Viņa piekrīt, ka tas varētu būt viens no notikumu attīstības scenārijiem, kas būtu gana racionāls.
Viņķele ar kolēģiem frakcijā pārrunājusi šo jautājumu - Vienotības līderei Solvitai Āboltiņai kā premjera kandidātei varētu būt deputātu atbalsts ar atsevišķiem nosacījumiem. Tie saistīti ar veicamajiem darbiem - pedagogu atalgojuma reformu, tāpat premjeram būtu jāuzņemas pārraudzība un atbildība par lielajiem satiksmes jomas projektiem. Ja Āboltiņa to būtu gatava apliecināt, deputāti varētu viņu arī atbalstīt. Tāpat premjera kandidāts varētu būt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība).
Parlamentāriete Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība) sagaida diskusiju frakcijā par šiem jautājumiem - par ministru darbu, izaicinājumiem, Straujumas viedokli par notiekošo valdībā un redzējumu par nākotni. Ministriem būtu jāpauž viedoklis, kādus viņi saredz izaicinājumus šajos amatos nākotnē. Ja viņi izaicinājumus neredz, tad tas ir jāpasaka un jādomā par risinājumiem, uzskata politiķe. Šāda atklāta saruna Vienotības frakcijā nav notikusi, bet tā ir nepieciešama, piebilda Lībiņa-Egnere.
Savukārt deputāts Ainars Latkovskis (Vienotība) šos jautājumus nevēlējās komentēt, jo nestrādā partijas valdē un viņam neesot pilnas informācijas par procesiem.
Vienotības valdes loceklis, parlamentārietis Anrijs Matīss (Vienotība) akcentēja, ka galvenais ir veicamie darbi, par kuriem politiskais spēks spriedīs kongresā. Tad varēs runāt par to, kurš būtu komandas līderis, kurš to var veikt. To varētu darīt gan Straujuma, gan kāds cits Vienotības pārstāvis, tas atkarīgs no partijas un koalīcijas partneru viedokļa, uzskata Matīss. Viņš domā, ka visi izskanējušie potenciālie kandidāti premjera amatam - Āboltiņa, Kozlovskis, Andris Piebalgs un citi - varētu to darīt.
Vienlaikus Matīss atzina, ka pēc viņa demisijas pieprasīšanas, neizskaidrojot šādas rīcības iemeslus, Straujuma nebauda arī viņa uzticību.
Kā ziņots, pēdējā laikā politikas kuluāros aktīvi tiek runāts par iespējamo valdības nomaiņu. Straujuma vakar pēc partijas valdes sēdes atkārtoja iepriekš pausto: "Es esmu teikusi - katrai valdībai reiz pienāk gals, un tad, kad tas būs pienācis, es ziņošu." Taujāta par partijas atbalstu, Straujuma atbildēja: "Mēs strādājam kopā. Ir dažādi periodi, bet kopumā es gribu pateikt paldies vairākiem cilvēkiem, no kuriem es jūtu šo atbalstu."