Vienotība grib iedzīvināt jaunu tradīciju
Ar Vienotības priekšsēdētāja kandidātu Andra Piebalga un Edvarda Smiltēna publiskajām debatēm Cēsīs šonedēļ Vienotība aizsāka savu līderu diskusijas, kas notiks arī Rēzeknē, Liepājā, Ozolniekos un Rīgā. Ārkārtas kongresā 4. jūnijā Vienotība vēlēs jaunu valdi un priekšsēdētāju. Partijas līdere Solvita Āboltiņa uz amatu vairs nepretendē, taču kandidēs valdes vēlēšanās un ir arī Saeimas frakcijas vadītāja. Viņas loma partijā joprojām varētu būt vērā ņemama. Viens no kandidātiem, bijušais eirokomisārs Piebalgs nav ne Saeimā, ne valdībā. Ja viņu neievēlēs par priekšsēdi, politiķis nebūs arī valdē, uz kuru nekandidē.
Partijas valdē vairāk jāiesaista reģionālo nodaļu pārstāvji, valdes sēdes jārīko ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, "māja nav jānoārda, bet gan ir jāmaina tās saimnieks". Tie ir secinājumi, kurus partijas priekšsēža kandidātu reģionālajās debatēs izteica nevis Piebalgs un Smiltēns, bet gan kādreizējais aizsardzības ministrs Einars Repše un bijušais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš. Tas bija pirms vairāk nekā desmit gadiem. Lai toreiz noklausītos Jaunā laika līderu diskusiju, Dienas žurnālistes uzdevās par Jaunā laika jauniešu nodaļas pārstāvēm, pasākumā ielavoties ar viltu, jo tas nebija publisks. Toreiz abi priekšsēža kandidāti arī izteikušies par mediju traucējošo lomu, bet kāda konferences dalībniece aicinājusi nesniegt nekādus komentārus žurnālistiem.
Tagad Vienotības priekšsēža kandidāti debatēja publiski. Ja neradās vēlēšanās izbaudīt gaisotni klātienē, varēja notiekošajam sekot līdzi internetā, iesūtot arī jautājumus. Taču citādi toreiz pieteiktās aktualitātes skan kā no šodienas - reģionu biedru iesaiste partijas dzīvē arī tagad bija viens no tematiem. Īpaši daudz par to runāja Smiltēns, kura atbalstītāji ir vairāk ārpus Rīgas. Pieredzējušais diskusiju vadītājs Jānis Domburs panāca, ka debašu skatītāji ierauga arī abu kandidātu uzskatu atšķirības. Piebalgs atklāja, ka, viņaprāt, ir pienācis laiks Valsts prezidentu vēlēt tautai, un neesot pamata atrunāties ar nepietiekamo pilnvaru apjomu, kuru prezidentam esot gana daudz. Viņš arī aicināja domāt par izmaiņām vēlēšanu sistēmā, lai deputāti justos atbildīgi vēlēšanu apgabala cilvēku priekšā. Pēc Smiltēna domām, tāpēc nav jāmaina sistēma, bet gan piektdienās jādodas pie vēlētājiem, ko viņš arī darot. Taču Piebalgs nebija gatavs dzīvot cerībā, ka pēkšņi visi deputāti kļūšot tikpat apzinīgi. Smiltēns neatbalsta arī viņa ideju par tautas vēlētu prezidentu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 12.maija, numurā!
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.