"Zemnieku saeimā" norāda, ka Gerhards iepriekš publiski paudis vēlmi turpināt vadīt Zemkopības ministriju (ZM), lai arī jau vairākās Saeimas vēlēšanās nav kandidējis un tādējādi nav ieguvis sabiedrības un nozaru mandātu.
Pēc biedrībā paustā, Latvijas valstij stratēģiski svarīgā lauksaimniecības nozare četru gadu laikā ir iestumta dziļā stagnācijā, līdzšinējai vadībai nespējot panākt nozares ilgtspējīgu attīstību un neizrādot interesi reformēt lauksaimniecības sektora vājās vietas.
"Zemnieku saeima" uzsver, ka esošajā drošības situācijā nozares attīstība, tajā skaitā iekšējā pārtikas apgāde, ir kritiski svarīga.
"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka jau pirms 14. Saeimas vēlēšanām Gerhards "augstprātīgi pauda vēlmi turpināt ieņemt šo amatu, aizbildinoties, ka kandidēt neļauj Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā, kas it kā liekot aizstāvēt nozares intereses daudz intensīvākā mērogā".
"Diemžēl, jāatzīst, ka tā ir bijusi tikai atruna, jo ar tik lielu vienaldzību par savu pārstāvēto nozari nevar "lepoties" neviens cits ministrs," uzsver Lazdiņš.
Biedrība informē, ka lauksaimniecības nozare šobrīd saskaras ar vairākiem izaicinājumiem - augstas energoresursu cenas, bezprecedenta cenu kāpums mēslojumam, zaļā kursa un dažādu ierobežojumu ieviešana, kā arī ievērojamas iepirkuma cenu svārstības.
Pēc "Zemnieku saeimā" paustā, ZM nav veikusi reformu mazo saimniecību segmentā, kas ļautu starp 40 000 mazajām saimniecībām nošķirt ražojošos uzņēmumus no fiktīviem uzņēmumiem, ka arī ZM nav veidojusi ilgtspējīgu nozari, kas ir spējīga stāties pretī dažādām krīzēm, bet tieši pretēji veicinājusi nozares atkarību no regulārām kompensācijām krīžu gadījumos.
Tāpat biedrībā norāda, ka ZM nav spējusi iestāties par nozares interesēm, cīnoties par Eiropas Savienības finansējumu kopējā lauksaimniecības politikā (KLP), jo vairāk nekā puse Latvijas lauksaimnieku no 2023.gada saņems samazinātus maksājumus.
Biedrība arī norāda, ka daļa lēmumu, kuri pēdējo četru gadu laikā ir pieņemti ZM, nav racionāli izskaidrojami un raisa bažas par to, ka stratēģiski jautājumi tiek primāri pieņemti nevis nozares attīstības, bet šauru grupu interesēs.
"Zemnieku saeima" ir 1999.gadā dibināta nevalstiskā organizācija, kuras biedri ir Latvijas lauksaimniecības un dārzkopības produkcijas audzētāji un ražotāji. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses un stiprināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.
LETA vēstīja, ka Saeimas vēlēšanās uzvarējušās partijas "Jaunā vienotība" (JV) valde ir lēmusi ministra amatam nevirzīt tos deputātus, kuri nav ievēlēti 14.Saeimā. Tas attiektos uz pašreizējo finanšu ministru Jāni Reiru, kurš vēlēšanu rezultātos ir tieši pirmais "aiz strīpas", kas nodala ievēlētos un neievēlētos deputātus.
Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas Radio "Krustpunktā" taujāts, vai par ministriem var virzīt tos esošos ministrus, kuri nekandidēja vēlēšanās, pauda, ka tas būtu "viens problemātisks punkts".
"Es teiktu tā: nevis 100%, bet principā, ja esi ministrs, tad pirmo reizi tevi var ņemt no ārpuses - cilvēku, kurš ir vai nav partijas biedrs. Kā kompetences ministru var ņemt no ārpuses, un ir svarīgi, ka šī iespēja pastāv, bet nākamajās vēlēšanās tev tomēr vajadzētu nostāties vēlētāju priekšā," norādīja Levits.
Vaicāts, vai, ņemot vērā prezidenta pausto nostāju, partija ministra amatam virzīs Gehardu, Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars iepriekš norādīja, ka NA par to vēl nav lēmusi. Viņaprāt, valdības veidošanas procesā šis nebūs vienīgais problemātiskais jautājums.
Savukārt premjers Krišjānis Kariņš, kura vadībā patlaban norit konsultācijas par jaunās valdības veidošanu, taujāts par Gerharda iespējām ieņemt amatu, teica, ka "šis jautājums vispār nav skatīts".
Taujāts par to, kāds princips būtu jāievēro attiecībā uz esošiem ministriem, kuri nav izmantojuši iespēju kandidēt vēlēšanās, valdības vadītājs norādīja, ka JV valdē ir bijusi diskusija tikai par tiem deputātiem, kuri kandidēja un kuri vai nu ir vai nav ievēlēti.
Premjeru papildināja JV politiķis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, skaidrojot, ka tad, kad valdības veidošanas sarunas nonāks pie konkrētām personām, tad arī par to būs iespējams runāt. Taču pašlaik koalīcijas sarunās vēl netiek skatītas nedz konkrētas atbildības jomas kādai partijai, ne konkrēti ministru kandidāti, vērsa uzmanību Rinkēvičs.