Kā informēja B.Rozentāle, tik lielas izmaksas veidojas, jo Infektoloģijas centrā ik dienu ārstējas ap 160 - 180 saslimušo, viena gultas diena izmaksā 30 latu, bet, lai pilnībā izārstētos, slimnīcā vidēji jāpavada 12 dienas. Infektoloģijas centra direktore arī norādīja, ka minētais inficēto skaits nav pilnīgs, jo pastāv arī bezdzeltes vai subklīniskas slimības formas, kas cilvēks var nemaz nezināt, ka ir slims. Viņš gan joprojām var inficēt apkārtējos.
Veselības ministrija (VM) izlietotos līdzekļus kompensēs no rezerves fonda, Dienai pastāstīja VM Komunikācijas departamenta direktore Egita Pole. Pēc viņas teiktā, rezerves fonds izveidots speciāli šādiem gadījumiem - neplānotam pacientu skaita pieaugumam epidēmiju, katastrofu vai dabas stihiju izraisīto seku dēļ. Kā norāda VM pārstāve, Infektoloģijas centrs aprēķinus veicis par 10 mēnešiem, līdz ar to atlikušajos divos mēnešos situācijai nevajadzētu pasliktināties tik krasi, lai izmaksas krietni pieaugtu. VM rezerves fonda kopapjoms ir ap 600 000 latu gadā.
Savukārt B.Rozentāle stāstīja, ka manāmi pieaug arī to cilvēku skaits, kas izvēlas vakcinēties pret dzelteno kaiti. Vakcīna maksā 20 latus, imunitāte izveidojas desmit dienas pēc potes saņemšanas. B.Rozentāle gan atgādina, ka pēc pusgada vakcinācija jāatkārto. Viņa arī stāstīja, ka iepriekš pret A hepatītu vakcinējās ap 110-150 cilvēku un pārsvarā tie, kas brauca uz ārzemēm. Šogad Infektoloģijas centrs bija iepircis 500 vakcīnu, un tās visas jau ir izlietotas.
Kā informē Infektoloģijas centra direktore, dzeltenās kaites epidēmijas uzliesmojumi notiek ik pēc 5-6 gadiem, kad izzūd kolektīvā imunitāte. Pēdējais uzliesmojums noticis 1995.gadā, kad saslimuši ap 2000 cilvēku. Pērn ar A hepatītu slimojuši tikai 15 cilvēki.
Tiekoties ar Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisiju, viņa ieteica likumā iestrādāt obligāto vakcinēšanu pret dzelteno kaiti noteiktām iedzīvotāju grupām, īpaši sabiedriskajā ēdināšanā strādājošajiem.