Viņš arī norādīja, ka precīzāk būtu teikt, ka jaunā pieeja drīzāk ir "nauda seko pašvaldībai" jeb novadam, nevis skolēnam. "Šeit es gribētu vērsties pie klātesošā izglītības ministra [Normunda Broka], jo diemžēl iepriekšējās ministres [Tatjanas Koķes] vadīšanas laikā šī reforma, kas tiešām ir ļoti vajadzīga, ir aizgājusi drusku pa nepareizu ceļu," uzsvēra Ābiķis.
Viņš aicināja smelties pieredzi Somijā, kur tiek īstenota līdzīga pieeja skolu sistēmas finansēšanā, un šī valsts ir līdzīga Latvijai.
"Somijā dienviddaļa ap galvaspilsētu Helsinkiem, Turku, Tampere ir diezgan blīvi apdzīvota, savukārt perifērija kļūst ziemeļu virzienā arvien mazāk apdzīvota. Līdzīga situācija ir arī Latvijā. Latvijā apmēram 50% Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgas aglomerācijā jeb Rīgas reģionā, savukārt perifērija diemžēl, pateicoties visdažādākajiem procesiem, kas pašlaik notiek, kļūst arvien mazāk apdzīvota," problēmu ieskicēja deputāts.
Tādējādi tā koeficientu sistēma, ko izglītības ministrija ir ieviesusi, sadalot budžeta naudu pēc principa "nauda seko pašvaldībai atkarībā no skolēnu skaita", ir nepietiekami diferencēta, jo reālajā dzīvē pastāv tikai divi koeficienti.
"Viens - Rīgā un pārējās tā saucamajās republikas pilsētās... lielajās pilsētās, kas ir loģiski, un otrs koeficients - visos pārējos Latvijas simts un nedaudz vairāk novados," sacīja Ābiķis, nodēvējot šādu pieeju par pilnīgi aplamu.