Āboltiņa aicina priekšlaicīgi nekritizēt pirmās ārpolitikas debates Saeimā

Āboltiņa. Saeimas spīkere uzskata, ka deputātiem būs pietiekami daudz iespēju uzdot ministram jautājumus un ministram “nav jābūt kā skolēnam, kuru izprašņā”. Piemēram, deputāti varēs uzdot jautājumus pēc plenārsēdes pulksten piecos, kad ministram būs tam atvēlēts laiks. “Ārlietu ministra iespējas debatēt Saeimas kārtības rullis neierobežo, viņš var kāpt tribīnē pēc deputāta uzstāšanās atkal. Vienīgi deputātiem ir ierobežojumi. Pirmo reizi var kāpt tribīnē un uzstāties piecas minūtes, otro reizi – divas,” skaidro Saiemas priekšsēdētāja. Viņa atgādina, ka ne tikai ārlietu ministrija, bet arī Saeima izlemj nozīmīgus ārlietu jautājumus, piemēram, Latvijas karavīru došanos misijās uz karstajiem punktiem un nacionālās drošības koncepciju. S. Āboltiņa uzskata, ka debates veicinās deputātu izpratni ārpolitikā. Viņa pieļauj iespēju, ka nākotnē varētu rosināt grozījumus Saeimas Kārtības rullī, ja pašreizējā debašu forma nebūs veiksmīga. Saeimas kārtības rullī rakstīts, ka ārlietu ministrs sniedz ziņojumu, tad vārds tiek dots deputātiem un pēc tam atkal var uzstāties ārlietu ministrs. Līdz ar to ir izslēgta deputātu un ārlietu ministra jautājumu un atbilžu sesija, kas atbilstu patiesai debašu būtībai. Bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns nelolo nekādas cerības, ka debates Saeimā varētu izdoties un uzskata, ka tās būs formālas. "Es zinu, ka debates nekad normāli nav notikušas Saeimā. Ir bijuši varbūt kaut kādi mēģinājumi parunāties, bet nopietns ārpolitikas veidošanas process nav bijis pat Ārlietu komisijā. Tāpēc es nesagaidu neko no visa tā, ko sauc par debatēm par ārpolitiku, jo pārsvarā deputāti jau nesaprot, par ko ir runa," atzina J. Jurkāns.Lēmums par ārpolitikas debašu rīkošanu tika pieņemts rudenī, kad Saeimu vadīja Gundars Daudze.