"2011.gada valsts budžets ļoti skaidri iezīmē pavērsienu Latvijas valsts ekonomikas izaugsmē. Ja iepriekšējie divi valsts budžeti bija raksturojami kā krīzes budžeti, tad šis ir stabilizācijas budžets," paneļdiskusijā par ekonomiku pauda S.Āboltiņa. Viņa skaidroja, ka būtiski samazināti valsts tēriņi un ceturto daļu valsts budžeta izdevies atvēlēt attīstībai.Viņa atzīmēja, ka Latviju krīzē noveda elementāru ekonomikas likumu ignorēšana un vieglprātīga politika, taču patlaban ekonomiskie rādītāji turpina uzlaboties. "Latvijā ir novērojams viens no straujākajiem ražošanas un eksporta pieaugumiem Eiropā. Šie sasniegumi ir saistāmi tieši ar valdības un parlamenta spēju neatlaidīgi, soli pa solim, neskatoties uz nievām, kritiku un pat pretdarbību, darīt savu darbu," sacīja S.Āboltiņa."Šobrīd Latvijas mērķis ir Māstrihtas kritēriju izpilde un pievienošanās eiro 2014.gadā. Tāpēc Latvija atbalsta iniciatīvas, kas sekmē eirozonas stabilitāti un konkurētspēju," sacīja S.Āboltiņa. "Jautājumi, kas saistīti ar eirozonas nākotni, ir svarīgi visām ES dalībvalstīm, un tie ir jārisina visu dalībvalstu lokā pie viena galda. Tādēļ pozitīvi vērtējam pēdējās Eiropadomes secinājumus, kas piedāvā visaptverošus pasākumus krīzes seku likvidēšanai un turpmākai finanšu stabilitātei eirozonā."
Āboltiņa: Izvairīties no valsts bankrota ļāva neatlaidīgs darbs un principu ievērošana
Latvijai izvairīties no valsts bankrota ļāva neatlaidīgs darbs un trīs principu - stabilitātes, partnerības un atbildīguma – ievērošana. Tā, runājot par ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, trešdien Briselē Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējā konferencē sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.