Pārrunājot parlamentāros kontaktus, Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka deputātu grupa sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu 11.Saeimā ir izveidota kā viena no pirmajām, un tā ir arī viena no daudzskaitlīgākajām. Amatpersonas bija vienisprātis, ka iepriekšējā Saeimas sasaukumā bija izveidojusies veiksmīga sadarbība starp abu valstu parlamentu nozaru komisijām.
S.Āboltiņa pauda gandarījumu, ka no nākamā gada stāsies spēkā vienkāršota kārtība robežas šķērsošanai abu valstu pierobežā dzīvojošajiem, kas atvieglos šo cilvēku ikdienu, taču reizē ir arī laba iespēja aktivizēt pārrobežu sadarbību un stiprināt kultūras kontaktus.
Baltkrievijas vēstnieks uzsvēra, ka abas valstis ir cieši saistītas, jo Latvijā dzīvo skaitliski liela baltkrievu diaspora, turklāt mūsu valsts ir ceturtais lielākais Baltkrievijas eksporta tirgus. Dauzām Baltkrievijas precēm Latvija ir tranzītvalsts, kaimiņi intensīvi izmanto mūsu ostu un dzelzceļa pakalpojumus, kā arī veiksmīgi darbojas simtos mērāmi abu valstu kopuzņēmumi.
Baltkrievija mūsu valstij ir svarīgs ekonomiskās sadarbības partneris, un Latvija ir ieinteresēta Eiropas Savienības (ES) ciešākā sadarbībā ar Baltkrieviju, sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Vienlaikus viņa norādīja, ka neatrisinātie cilvēktiesību jautājumi, politieslodzīto neatbrīvošana un nāves soda piespriešanas prakse ir tie iemesli, kas traucē attīstīt ES un Latvijas attiecības ar Baltkrieviju.
Pārrunājot baltkrievu kopienas aktivitātes, vēstnieks uzsvēra, ka tā veiksmīgi organizē vairāku biedrību darbu un īsteno kultūras projektus, tādējādi stiprinot savu nacionālo identitāti. Āboltiņa uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi apzināties, ka baltkrievi šeit jūtas kā mājās un augstu vērtē tās vērtības, kas nostiprinātas Satversmē.