Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Āboltiņa: Referendums apstrīdēts, lai novērstu iespēju vērsties pret valsti un tautu pašā saknē

Ir jādara viss, lai referendumā par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu, piedalītos miljons pilsoņu, kas aizietu un nobalsotu pret krievu valodu kā otro valsts valodu, nesen Vienotības domes sēdē sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis.

Viņa teiktais atspoguļo vēl vairāku partijas kolēģu vēlmi dubultā pielikt punktu jebkādai iespējai nākotnē rosināt tautas nobalsošanas par valsts pastāvēšanas pamatjautājumiem, pie kuriem pieder arī latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda.

Šīs divas iespējas būtu - pārliecinošs «nē» divvalodībai tautas nobalsošanā un Satversmes tiesas atzinums, kas nepieļautu līdzīga rakstura referendumu rosināšanu nākotnē par Satversmes kodola jautājumiem. Tāpēc 15 deputāti no Vienotības atbalstīja Visu Latvijai!-TB/LNNK sagatavoto prasības pieteikumu Satversmes tiesai, kurā ir apstrīdēta 18. februārī izsludinātās tautas nobalsošanas atbilstība valsts pamatlikumam un Latvijas Republikas proklamēšanas aktam. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa skaidroja, ka prasība Satversmes tiesā iesniegta, «lai novērstu iespēju vērsties pret valsti un tautu pašā saknē, Satversmes tiesas atzinums ļautu izvairīties no turpmākajiem uzbrukumiem valsts pamatiem un no referendumiem nākotnē».

Taču prasības pieteikumā ir arī lūgts apturēt referendumu. Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris svētdien TV3 raidījumā Nekā personīga pieļāva, ka referendumu arī varētu apturēt līdz Satversmes tiesas spriedumam, kura sagatavošana varētu prasīt septiņus astoņus mēnešus. Centrālā vēlēšanu komisija Satversmes tiesas lēmumu gaidīs līdz 20. janvārim, kad ir pēdējais brīdis pasūtīt balsošanas zīmes, ziņo LETA. Pirmdien biedrības Dzimtā valoda līderis Vladimirs Lindermans aģentūrā LETA jau ir paziņojis - ja referendumu apturēs, tad notiks protesti un cilvēki tiks aicināti ielās. Paredzējumi, ka tāda varētu būt reakcija uz referenduma atlikšanu, bija viens no iemesliem, kāpēc Zatlera Reformu partija un arī Zaļo un Zemnieku savienība nepievienojās Satversmes tiesā iesniegtajai prasībai, lai šis temats vēl pusgadu nedominētu sabiedrībā un jau februārī būtu skaidrs referenduma rezultāts. Vēl ir dzirdēts viedoklis, ka labāk pusgadu pieciest protestus, bet panākt, lai šis referendums nekad nenotiktu.

Vairāki Vienotības politiķi arī aicina domāt, kā veicināt sabiedrības saliedētību, ko nesekmēs diskusijas par šo tematu vēl vairākus mēnešus. Aleksejs Loskutovs bija viens no tiem, kurš mudināja padomāt, kas notiks nākamajā dienā pēc tautas nobalsošanas, un aicināja «nešķirot uzvarētājus un zaudētājus, jo mums visiem būs jādzīvo kopā». Sarmīte Ēlerte, līdzīgi kā pirms pāris nedēļām Valsts prezidents Andris Bērziņš, rosināja katram latvietim integrēt vismaz vienu krievu. «Mazākumtautībām ir tiesības saglabāt savu kultūru un identitāti, bet tām ir pienākums iekļauties mūsu valsts kultūrā,» teica S. Ēlerte. Pagājušajā nedēļā LTV raidījumā 100. panta Preses klubs šo tematu minēja arī VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einars Cilinskis, kurš sacīja, ka būtu jābeidz naida kampaņas, vienojoties politiķu starpā un sabiedrībā.

ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai atzina, ka frakcijai nav konstitucionālo tiesību ekspertu, bet, viņaprāt, «procesa apturēšana ir nokavēta», koalīcijai valsts konstitucionālos pamatus vajadzējis skaidrot jau tad, kad sākusies parakstu vākšana par šo jautājumu. ZZS vēloties distancēties no politiskajiem spēkiem, kas ar šā referenduma palīdzību vāc sev politiskos bonusus, norādot uz Saskaņas centra ieguvumiem jebkurā gadījumā. Nebija iespējams vērsties Satversmes tiesā, kamēr nebija pieņemti normatīvie akti, kuru atbilstība Satversmei apstrīdēta, norādījis viens no VL-TB/LNNK līderiem Gaidis Bērziņš. To Vienotības domes sēdē uzsvēra arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Prasības pieteikumā ir norādīts, ka pretrunā ar Satversmi un Latvijas Republikas proklamēšanas aktu ir normas likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», Valsts prezidenta 2011. gada 20. decembra lēmums, kā arī tās pašas dienas Saeimas prezidija atzinums, jo ne vienā, ne otrā gadījumā netika apturēta tālāka Satversmes grozījumu virzība. Ja tautas nobalsošanā nevar nodot jautājumus par nodokļiem, muitu, kara pasludināšanu un izbeigšanu un citiem jautājumiem, tad referendumā nevarētu lemt par jautājumiem, kas groza valsts konstitucionālos pamatus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas