Kā aģentūrai LETA izteicās politiķis, viņš "nav supermens" un vienā dienā neatrisinās daudzās veselības aprūpes nozares problēmas, taču jau šodien aicina visas nozares sabiedriskās organizācijas sadarboties, lai kopīgiem spēkiem rastu labāko risinājumu pacientiem.
"Pašlaik veselības jomā neatliekamu darbu ir ļoti daudz, piemēram, jaunāko medikamentu pieejamība un to cenas, digitalizācija, lai pacientu slimības vēsture, analīzes katram ārstam būtu pieejamas elektroniski, medicīnas personāla atalgojuma paaugstināšana," akcentēja Abu Meri.
Runājot par finansējuma trūkumu laboratoriskajiem izmeklējumiem, Abu Meri sola jau nākamajā nedēļā tikties un runāt ar laboratoriju vadītājiem par esošo situāciju, kad ir beigušās valsts apmaksātās kvotas. "Kā ārsts es redzu, ka vienam otram pacientam ir triju veidu analīzes. Jautājums ir par to, vai tās visas ir bijušas nepieciešamas, lai noteiktu diagnozi. Ir jādomā, kā maksimāli efektīvāk tērēt ierobežoto finansējumu," uzskata nominētais veselības ministra amata kandidāts.
Abu Meri sacīja, ka jau nākamajā nedēļā sāksies darbs pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas un skaidrs ir tas, ka veselības jomai ir nepieciešams ievērojams papildu finansējums, lai nosegtu visas tās problēmas, kas pēc Covid-19 pandēmijas ir saasinājušās, tajā skaitā arī iedzīvotāju psihiskai veselībai, kas ir ievērojami pasliktinājusies pēdējo gadu laikā.
Runājot par Ministra biroja izveidi, Abu Meri apgalvoja, ka veselības ministra amats viņam piedāvāts tikai vakar, tādēļ viņš vēl neesot uzrunājis kolēģus savai komandai. "Man ir svarīgi, lai komandā būtu pieci līdz seši profesionāli cilvēki, kuri ir gatavi aizrautīgi strādāt. Es personīgi pazīstu esošo veselības ministri Līgu Meņģelsoni, kura gada laikā ir ieguvusi vērtīgu pieredzi ministres amatā, tādēļ es noteikti sadarbošos ar viņu," pauda politiķis.
Viņš uzskata, ka veselības ministra darbības jomas ir tik plašas, ka nevarēs apvienot ministra amatu ar darbu Saeimā, tādēļ noliks deputāta mandātu.
Abu Meri atzina, ka viņam ir nepieciešams miers, pacietība un laiks, lai sekmīgi sāktu pildīt ministra pienākumus, ja Saeima viņu apstiprinās amatā.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Abu Meri dzimis 1974.gada 20.augustā Libānā, taču kopš 1993.gada dzīvo Latvijā. 2007.gada novembrī ar likumu atzīts par Latvijas pilsoni.
1999.gadā viņš Latvijas Medicīnas akadēmijā ieguvis ārsta grādu, 2002.gadā Latvijas Universitātē (LU) ieguvis ārsta speciālista kvalifikācija internajā medicīnā, savukārt 2004.gadā LU ieguvis ārsta speciālista kvalifikāciju gastroenteroloģijā.
Abu Meri strādā vairākās medicīnas iestādēs savā specialitātē, ir bijis Saeimas un pašvaldības deputāts. Ir biedrības "Arābu kultūras centrs" valdes loceklis, partija "Vienotība" domes priekšsēdētājs, Latvijas- Libānas kultūras biedrības valdes loceklis, Libānas Goda konsuls.
Kā vēstīts, no parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai "Jaunajai vienotībai" (JV), pieci - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet trīs - "Progresīvajiem".
JV papildus premjera amatam valdībā tiks pie finanšu ministra, veselības ministra, izglītības un zinātnes ministra, ārlietu ministra, iekšlietu ministra, tieslietu ministra, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēsla.
Līdz ar to savu amatu saglabās pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Ārlietu ministra krēslā oficiāli sēdīsies līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezīsies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV). Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri kļūs kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa. Savukārt veselības ministra amats tiks uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri.
ZZS pienāksies Saeimas priekšsēdētāja amats, kā arī ekonomikas ministra, zemkopības ministra, labklājības ministra un klimata un enerģētikas ministra portfeļi.
Saeimas spīkera amatam ZZS virzīs Saeimas deputātu, kādreizējo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (ZZS), ekonomikas ministra amatam - ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Viktoru Valaini, zemkopības ministra amatam - Saeimas deputātu Armandu Krauzi, labklājības ministra amatam - kādreizējo labklājības ministru, Saeimas deputātu Uldi Auguli, bet klimata un enerģētikas ministra amatam - Kasparu Melni.
Savukārt "Progresīvie", pirmo reizi strādājot valdībā, varēs uzņemties atbildību par aizsardzības nozari, kultūru un satiksmi.
Kultūras ministra amatam "Progresīvie" piedāvā Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja direktores, Rīgas domes deputātes Agneses Loginas (P) kandidatūru, aizsardzības ministra portfeli varētu saņemt Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāts Andris Sprūds (P), bet par satiksmes ministru kļūtu "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.
Topošajai koalīcijai ir 52 deputātu balsis, turklāt valdības apstiprināšanu papildus apņēmies atbalstīt arī neatkarīgais deputāts, "Gods kalpot Rīgai" valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kura pārstāvētā partija ir vienojusies par sadarbību ar ZZS.
Balsojums par valdības apstiprināšanu Saeimā paredzēts piektdien, 15.septembrī.