Savukārt zvērināts advokāts Egils Radziņš norādīja, ka pārdošanas līgumos esot punkti, kas paredz "Sveza" tiesības veselu gadu rīkoties ar akcijām, bet beigu beigās tās nemaz nenopirkt. “Ja cilvēks šādu līgumu paraksta, viņam pat netiek solīts banāns, viņam tiek solīta banāna miza, un ja viņš uz šīs slidenās mizas ir nolēmis paklupt, tad, kā jau klasiskā krievu kino tiek rādīts, viņš var beigās pamosties un būt ģipsī, un varbūt pat tukšā ģipsī,” tēlaini skaidroja E. Radziņš.
"Latvijas finieris ir kokapstrādes uzņēmums, kurš savā attīstībā ir vienu soli tālāk, nekā standarta produktu ražotājs, kāds ir šis Krievijas uzņēmums,” intervijā izteicās J. Biķis. Viņš uzsvēra, ka "Latvijas finieris" esot izveidojis trīs pārstrādes uzņēmumus, desmit reģionālās pārstāvniecības visā pasaulē un tam esot stabili sadarbības partneri, bet "Sveza" interese esot to visu iegūt sev. “Šeit nav runa par investīcijām Latvijā, šeit ir runa par esošas sistēmas pārņemšanu, nevis kaut kā būvēšanu un jauna veidošanu,” teica J. Biķis.
Viņš arī uzsvēra, ka, viņaprāt, pārdošana nemaz nenotikšot, jo akcionāri šādu interesi neizjūtot. Viņš skaidroja, ka "Sveza" izmantojot Latvijas nesakārtoto likumdošanu, lai izteiktu šādu piedāvājumu iepriekš to nesaskaņojot ar "Latvijas finiera" valdību, pie tam tās piedāvātā akciju cena esot daudz zemāka par uzņēmuma patieso vērtību.
A/S "Latvijas finieris" vadībai neesot uzņēmuma kontrolpaketes, jo tas veidots pēc ASV populārā principa piesaistot daudz mazu akcionāru. Tomēr to absolūtais vairākums J. Biķim esot teikuši, ka uzska, ka drošāk ir regurāli saņemt dividendes, nevis vienreiz iegūt līdzekļus par pārdošanu. “Mūsu pozīcija ir pateikta, ka mūs šāds piedāvājums neinteresē,” uzsvēra J. Biķis.
Savukārt advokāts E. Radziņš apgalvoja, ka "Sveza" piedāvājumos esot vairāki dīvaini punkti, kuros minēts, ka "Sveza" ir tiesīga veselu gadu rīkoties ar uzņēmuma akcijām, bet beigās tās tomēr nenopirkt. “Cilvēks, parakstot šādu līgumu, apņemas izdot pilnvaru iespējamajam pircējam, un tad pircējs, šis uzņēmums, var veselu gadu baudīt balsstiesības uz pilnvaras pamata. Savukārt pašās beigās šajā līgumā ir pielīgtas tiesības, ka pircējs var vienpusēji atkāpties, neko nekompensējot – proti veselu gadu var notikt darbības ar šo cilvēku akcijām, beigās viņiem par to nesamaksājot neko,” skaidroja E. Radziņš.
E. Radziņš uzsvēra, ka līgums pieļaujot variāciju, ka pienākot termiņam, pircējs varot piedāvāt arī mazāku summu, nekā sākotnēji solīts, bet, ja pārdevējs atsakās no darījuma, viņam jāsedz visi radušies zaudējumi, tai skaitā arī advokātu izmaksas.
Viņš arī norādīja, ka, kaut gan "Sveza" sevi pozicionē kā Krievijas investoru, uzņēmums esot reģistrēts Kiprā. Cilvēkiem tiekot radīts maldīgs priekšstats, ka šī ir "Latvijas finiera" organizēta vai ar tā valdi saskaņota kampaņa.
Savukārt advokātu biroja "Raidla Lejiņš & Norcus", kurš pārstāv "Sveza" "Latvijas finiera" akciju pirkšanas jautājumos, pārstāve teica, ka šobrīd "Latvijas finieris" vienkārši darot visu, lai akciju pārdošana nenotiktu, un aicināja ierasties birojā un iepazīties ar jau sagatavotu pārdošanas līguma formu – viņa par līgumu visu izskaidrošot, un pat atļaušot paņemt līdzi vēl neparakstītu kopiju, ko parādīt savam juristam. Viņa gan atzina, ka naudu par pārdotajām akcijām pārdevējs varētu saņemt tikai aptuveni trīs vai četru mēnešu laikā, jo "Sveza" esot liels uzņēmums, kam būtu jāsaskaņo pirkums ar Konkurences padomi, pie tam akcijām būtu jāiziet cauri "Latvijas finiera" valdei, kas piedāvātu pirmpirkuma tiesības citiem uzņēmuma akcionāriem.