«Diena» ceturtdien ziņoja, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs, kas Latvijā ir apsūdzēts par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, kopš šā gada janvāra beigām nav samaksājis Hamburgas virsapgabaltiesas noteiktos tiesas izdevumus.
A.Lembergs savulaik civiltiesiskā ceļā vērsās pret respektablo vācu avīzi «Frankfurter Allgemeine Zeitung», uzskatot, ka tā, 2005.gada 23.maijā publicējot rakstu «Ventspils oligarhs», izplatījusi par viņu nepatiesu informāciju.
Komentārs par publikāciju «Lembergs skopojas, paliekot parādā vācu avīzei tiesas izdevumus»
Šā gada 17.jūlijā interneta portālā Diena.lv publicēts Ojāra J.Rozīša raksts «Lembergs skopojas, paliekot parādā vācu avīzei tiesas izdevumus». Tajā apgalvots, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs kopš šā gada janvāra beigām nav samaksājis Hamburgas virsapgabaltiesas noteiktos tiesas izdevumus — EUR 1656,43. Bez tam raksta autors piedāvājis savu versiju par A.Lemberga prasības lietas virzību līdz šā gada 25.janvārim, kad Hanzas virsapgabaltiesa Hamburgā apstiprināja mierizlīgumu starp Aivaru Lemberga un laikraksta «Frankfurter Allgemeine Zeitung» izdevēja pilnvarotajiem pārstāvjiem.
Raksts satur dažus apgalvojumus, kas, maigi izsakoties, rada neizpratni un dezinformē lasītājus par lietas virzību. Tā jau ar raksta pirmo teikumu tiek radīts iespaids, ka Lembergs izvairās no tiesas izdevumu samaksas kopš janvāra beigām. Vai sensācija? Ja Rozīša kungs ir rūpīgi studējis lietu, tad viņš nevarēja neievērot to, ka tiesas izdevumu precīzs apmērs, kuru sastāda rakstā nosauktā summa, tika noteikta nevis janvāra beigās, bet gan tikai 22.maijā ar īpašu lēmumu par tiesas izdevumu noteikšanu (Kostenfestsetzungsbeschluss), kurš stājies spēkā 26.maijā. Pirms šī datuma tiesas izdevumi nebija jāsedz vienkārši tā iemesla dēļ, ka to precīzs apmērs un sadalījums naudas izteiksmē vēl nebija zināms. Uzspēlēti naivi izklausās jautājums, kāpēc šie izdevumi vēl joprojām nav samaksāti, ņemot vērā to, ka atbilde uz to Dienai nevar būt nezināma.
Rakstā apgalvots, ka «[pārsūdzības] rezultāts bija šāgada 25.janvārī panāktais virsapgabaltiesas apstiprinātais izlīgums, kas FAZ beigās uzliek par pienākumu atsaukt piecus apstrīdētus apgalvojumus. Bet par sākotnēji paģērēto «sāpju naudu» tur nav nekādas runas». Rozīša kungs acīmredzami apzināti noklusē to, ka nekad nevienā procesa stadijā Lembergs nav «paģērējis» nekādas «sāpju naudas», nedz arī citāda veida mantiskas kompensācijas, līdz ar to tas nekādi nevarēja būt par izlīguma priekšmetu. Tas bija redzams no lietas materiāliem, kuros, šķiet, Rozītis labi orientējas. Starp citu, par to tika runāts arī šā gada 13.februāra preses konferencē zvērināta advokāta Andra Grūtupa birojā, kurā masu mediji tika informēti par tiesvedības rezultātiem Hamburgā un kurā neviens pārstāvis no «Dienas» nebija ieradies.
Var būt, ka kādam anonīmam vācu juristam, Ojāram Rozītim un «Dienai» liekas, ka tiesas izdevumu sadale otrajā instancē, kas nav par labu Lembergam, liecina par sasniegtā rezultāta «otršķirīgumu». Taču fakts ir fakts, un to Rozītis negribīgi atzīst, — Frankfurter Allgemeine Zeitung ar šo izlīgumu uzņēmās pienākumu atsaukt un labot rakstā «Ventspils oligarhs» minētos faktus. Šo pienākumu laikraksts godprātīgi izpildīja, un par to bija iespējas pārliecināties gan Rozītim, gan «Dienai», gan arī strīdus publikācijas autoram Robertam fon Luciusam, kurš vēl tad, kad jau bija skaidri zināms, ka mierizlīgums tiks noslēgts, skaļi deklarēja Dienas slejās, «ka mana avīze tiesāsies» (skat. Diena, 2007.gada 13.decembrī). Tādēļ jautājums par tiesas izdevumu sadali sasniegtā rezultāta kontekstā, pretēji Rozīša un anonīmo vācu juristu viedokļiem, ir pilnīgi nesvarīgs, un runas par to, ka tādēļ panāktais mierizlīgums, kurā «Frankfurter Allgemeine Zeitung» apņēmās atsaukt ziņas, ir «labi ja otršķirīgs panākums», ir vienīgi tukšas spekulācijas, kas liecina vienīgi par neslēptu «Dienas» vēlmi teikt «pēdējo vārdu» šajā lietā. Tomēr šis «pēdējais vārds» ir sanācis tāds samocīts un nepārliecinošs. Manuprāt, daudz interesantāk būtu informēt lasītāju nevis par to, cik «plāna» šī lieta ir nonākusi apelācijas instancē, bet gan, piemēram, par «FAZ» iesniegto pierādījumu kritisko vērtējumu prasītājam nelabvēlīgā pirmās instances sprieduma noslēdzošajā sadaļā, kā rezultātā atbildētājai arī būtu jāpiedalās tiesas izdevumu segšanā. Galu galā ievērības cienīgs ir jautājums par šo pierādījumu kvalitāti (vai faktiski trūkumu), kas respektablo vācu laikrakstu spieda noslēgt mierizlīgumu ar Aivaru Lembergu apelācijas instancē. Bet tas jau laikam arī ir «otršķirīgi», tāpēc atbildes uz šādiem jautājumiem, ņemot vērā līdzšinējās «Dienas» interpretācijas par «Hamburgas lietu», mēs acīmredzot nesagaidīsim.
Ar cieņu,
Aivars Lošmanis, Zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroja zvērināts advokāts