Taču bez soda sankcijām šādi ierobežojumi vien nebūs iedarbīgi. Panti par "spekulāciju", ar ko padomju laikos saprata jebkādu uzpirkšanu nolūkā pārdot dārgāk, pazuda no Latvijas likumiem jau deviņdesmito sākumā. Taču pat brīvajā tirgū ne viss, ko teorētiski var nopirkt un pārdot, ir likumīga prece, un arī biļešu uzpirkšana peļņas gūšanai daudzās rietumvalstīs ir sodāms pārkāpums. Biļetei pašai par sevi ir tikai tāda vērtība, ka tā dod tiesības apmeklēt pasākumu, ko organizē un kura izrādīšanas tiesības un noteikumus apmeklētājs nevar nopirkt līdz ar biļeti, kuru viņam var pat konfiscēt, bet pašu izraidīt, ja viņš šos noteikumus neievēro. Bet dziesmu svētku biļetes turklāt ir subsidētas, lai svētki ir arī tiem, kuri tos nevarētu atļauties par tirgus cenu; par iedzīvošanos uz šo cilvēku un pārējo nodokļu maksātāju rēķina, protams, būtu jāsoda. Latvijas tiesību sargātāju un likumdevēju bezpalīdzība šķiet nesaprotama, ja pa rokai paraugam ir, piemēram, Eiropas futbola kausa pieredze — simti konfiscētu biļešu, kuras bija nopirktas nelikumīgi. Tikmēr Latvijā šāda tirgošanās dažiem laikam ir pat maizes darbs, ja jau internetā atrodam, piemēram, šādu piedāvājumu: "Man vajag biļetes uz jebkuru koncertu. Man ir Metallica 8 biļetes. Samainīšu vai pārdošu."
Aivars Ozoliņš: Biļete peļņai
Biļetes uz Dziesmu un deju svētku koncertiem kasēs pazuda zibenīgi un tikpat zibenīgi parādījās melnajā tirgū — par krietni augstāku cenu un vairumā. Lai mazinātu spekulācijas risku, papildus izplatītajiem 22 tūkstošiem biļešu Dziesmu un deju svētku birojs noteica vienam pircējam pārdodamo biļešu limitu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.