Aivars Ozoliņš: Cikls

" Šī epizode koncentrēti atgādināja gan par abu kandidātu stiprajām un vājajām pusēm, gan faktoriem, kuri ietekmēs vēlēšanu iznākumu pat neatkarīgi no kandidātu personīgajām īpašībām un viņu kampaņu efektivitātes. Makeinam nākas atbildēt par republikāņu administrācijas pēdējo astoņu gadu politiku, Obama var atļauties greznību piedāvāt sevi kā alternatīvu situācijā, kad ASV finanšu tirgus brūk un ekonomika ieslīd recesijā, pat nepiedāvādams izvērstu plānu, kā to visu salabot. Makeins ne tuvu nav tas pats, kas Džordžs Bušs, taču viņam atkal un atkal nākas atgādināt par savām daudzajām domstarpībām ar pašreizējo Baltā nama saimnieku. Savukārt Obamam pirms četriem gadiem nebūtu bijis vairāk izredžu uzvarēt cīņā par prezidenta amatu kā tolaik Džonam Kerijam vai citam demokrātu partijas pārstāvim. Toties tagad viņš var sekmīgi kandidēt pret Makeinu vai jebkuru republikāni kā pret Bušu, kura popularitāte ir zemākā, kāda jebkad bijusi ASV prezidentam. Republikāņu fatālisti varētu pažēloties, ka pret viņiem sazvērējušies augstāki spēki. Septembra sākumā partijas konventu aizēnoja viesuļvētra Gustavs, kas Meksikas līcī tuvojās Ņūorleānai. Taču to Makeins izmanījās pat vērst sev par labu — devās turp un, riskēdams ar savu kampaņu, paziņoja, ka tādu postu, kādu pilsētai pirms trim gadiem nodarīja viesuļvētra Katrīna, valdība šoreiz nepieļaus. Turklāt noturēt vēlētāju uzmanības lokā partijas konventu izdevās ar Aļaskas gubernatores Sāras Peilinas oficiālo nominēšanu viceprezidentes amatam. Tad nāca finanšu tirgus nobrukums. Makeins vēlreiz lika uz spēles savu reputāciju — pateica, ka aptur kampaņu un dosies uz Vašingtonu palīdzēt glābt Volstrītu. Taču ASV Pārstāvju nams noraidīja valdības piedāvāto finanšu tirgus glābšanas plānu, biržas reaģēja ar vēl briesmīgāku kritumu, bet Makeins bija spiests Senātā balsot par tādu plāna variantu, kas faktiski bija balsojums pret paša un kampaņas pamatprincipiem — viņš balsoja ne tikai par masīvu valdības iejaukšanos finanšu tirgū, bet arī par likumprojektā iestrādātajiem naudas piešķīrumiem atsevišķu senatoru atbalstītiem projektiem, kas ir parastā Vašingtonas prakse un ko Makeins visu kampaņas laiku bija zvērējis izskaust, līdzko būs Baltajā namā. Līdz ar to Obamas pamattēmu — ka Makeins ir tas pats Bušs, un balsot par viņu nozīmēs balsot par tās pašas politikas turpināšanu, kuras izpausme esot arī šī finanšu katastrofa, — Makeins paradoksālā kārtā papildināja ar aizdomām, ka viņš pat nav tas Makeins, par ko grib izskatīties. Turklāt, pat ja viņam izdodas turpināt izskatīties konservatīvam, konservatīvismam Amerikā pašlaik nav ziedu laiki. Uzbrukdams Obamas "liberālismam", Makeins tikai rada sev papildu problēmas. Obamam atliek tikai turēties mierīgā un kompetentā vidusšķiras interešu aizstāvja un par sevi pārliecinātā pārmaiņu solītāja tēla rāmjos, lai turpinātu krāt popularitātes punktus. Sabiedriskās domas aptaujas uzrāda arvien lielāku viņa pārsvaru. Makeina kampaņas plānotāju pēdējā laika mēģinājumi mainīt šo dinamiku un pārcelt uzsvaru no politikas jautājumiem uz Obamas personības trūkumiem un nepiemērotību amatam bijuši neveiksmīgi — pieaug pat to vēlētāju skaits, kuri uzskata Obamu par spēcīgāku līderi, vairāk pieredzējušu prezidenta darbam un mazāk riskantu izvēli nekā Makeins. Republikāņu kandidātam ir strupceļa uzdevums — lai mainītu kampaņas norisi, jāvieš šaubas par sāncensi, taču, mēģinādams kaitēt Obamam, Makeins, šķiet, kaitē tikai pats sev. Iespējams, Makeina kampaņas neveiksmju iemesls ir tajā ieprogrammēts ar pārlieku paļaušanos uz to, ko mūsu pusē dēvē par "polittehnoloģijām" — izskaitļotu taktiku, kādām vēlētāju grupām kāda vēsts jātēmē. Dzīve vienmēr izrādās sarežģītāka jeb, runājot vienkāršāk, "cilvēki nav muļķi". Spilgtākais šādas kalkulācijas paraugs ir Peilina, šķietami ideāls republikāņiem vajadzīgo tikumu iemiesojums — sieviete, jauna un sparīga, piecu bērnu māte, korupcijas apkarotāja pašas partijā un kas tik vēl ne. Taču ar to pietika tikai īsam brīdim, līdz vēlētāji sāka nopietni vērtēt, ka šai visnotaļ neordinārai personībai bez pieredzes un starptautiskās politikas izpratnes var nākties vadīt Ameriku ekonomiskās krīzes un draudīgu ārpolitisku izaicinājumu laikā. Turklāt kampaņas tehnologi, kā izrādās, nebija pat rūpīgi izvērtējuši viņas politiskajā biogrāfijā apslēptos riskus, un tagad republikāņiem ir jātaisnojas par atsevišķiem viņas kā politiķes lēmumiem Aļaskā. Abi prezidenta amata kandidāti ir izgājuši cauri nežēlīgam vērtēšanas un svēršanas procesam un pieradījuši, ka ir amata cienīgi. Taču parasto politisko ciklu — ka vienu no abām lielajām partijām nomaina otra — pašlaik par labu demokrātiem pastiprina ekonomikas cikla nonākšana viszemākajā punktā. Ir jābūt ļoti piesardzīgiem, gandrīz trīs nedēļas pirms vēlēšanām pareģojot, kurš uzvarēs. Taču Makeinam tas prasīs milzu piepūli un, turpinot kā līdz šim, diezin vai izdosies, ja vien Obama nepieļaus kādu milzīgu kļūdu. Turēties rāmī, nenākt ar radikāliem priekšlikumiem, neatbildēt ar nesavaldību uz konkurentu izaicinājumiem un ļaut, lai apstākļi turpina strādāt viņam par labu, būs Obamas taktika līdz pat vēlēšanām. Viņam var izdoties.