Arī Godmanis pats liek saprast, ka šajās reformās prioritāte ir "politiskā stabilitāte" — gan paziņodams, ka ar reorganizāciju nedrīkstot izjaukt līdzsvaru valdībā, gan piedāvādams, piemēram, bohēmiskā dīkdieņa, taču savas partijas biedra Kastēna integrācijas sekretariātu absurdi pievienot cita dīkdieņa, taču arī savas partijas biedra Baštika bērnu ministrijai, kura savulaik tika uztaisīta kā sekretariāts, lai "mācītājiem" nepietrūkst portfeļu valdībā, kaut gan par bērnu lietām varētu rūpēties Labklājības ministrija. Bet tā "pieder" "zaļajiem zemniekiem", kuri jau tāpat dabūtu atkal apvienoto vides (ZZS) un pašvaldību (TP) ministriju (kuru apvienošanu Godmanis gan vēlētos tikai kādreiz "nākotnē"), un savā Izglītības ministrijā integrētu arī savu elietu sekretariātu (ko būtu loģiskāk pievienot Satiksmes ministrijai, taču tā ir Šleseram, tā ka līdzsvars tiktu izjaukts).
Tautas partijai pašvaldību ministrijas zaudēšanu kompensētu ar ES fondu apguves sekretariāta (TB/LNNK) pievienošanu tās pārvaldītajai Finanšu ministrijai. Tēvzeme paliktu vienīgā neto zaudētāja, jo pievienot tās pārziņā esošajai Tieslietu ministrijai integrācijas sekretariātu gan būtu loģiski, taču iedot populistiskajiem "mugurkauliniekiem" (kuri nu jau pat referendumos balsojušos dēvē par "valsts ienaidniekiem") ieroci sabiedrības šķelšanai būtu pārāk bīstami.
Partiju savtīgās intereses nomāc valsts pārvaldes racionalizēšanas mērķus un jēgu, neviena no tām negrasās atteikties no savas varas labumu pīrāga daļas, tāpēc jebkādas izmaiņas var notikt tikai gadījumā, ja rezultātā visas jutīsies tikpat komfortabli kā pirms tam, proti, ja izmaiņas būs tikai fiktīvas. "Sāpīgi" un "nepopulāri" šīs valdības lēmumi var būt tikai lielākajai daļai sabiedrības, taču ne pašiem lēmējiem.
Līdzās smagajam budžetam Godmanim kaklā un pie kājām un rokām ir lērums citu "politiskā līdzsvara" dzirnakmeņu. Pirmām kārtām jau paša nejēdzīgā partija ar tās īpašnieku Šleseru, kas jūtas nepilnvērtīgs, ja nauda nenāk arvien platākā straumē, bet arī par zūdošo ietekmi nelaimīgā Tautas partija, kas sakās viņu atbalstām, paklusām trīdama dunčus, kurus pie izdevības iegrūst mugurā, un arī krimināli vajātais "zaļo zemnieku" Lembergs, kas prasa pildīt solījumus — katram ir savas īpašās vajadzības.
Tāpēc, kad jau sasolītā sekretariātu likvidēšana, apvienošana un pievienošana drīzāk neizdosies, nekā izdosies, tad jau izpurinās vismaz Valsts civildienesta pārvaldi un pievienos Valsts kancelejai; vai to vajag vai nevajag, nav svarīgākais, galvenais, ka tur priekšā nav politiķu, kuriem tas varētu sāpēt, bet sabiedrībai varēs parādīt — re, esam reformējuši.