Tomēr zirgs nav dzīvnieks, Veldre mums mācīja, un "daudzi cilvēki būs priecīgi", ja ministram izdosies apkalt savu sapni, no kura viņš acīmredzot nav atteicies. Laikam ar domu par zirgu parādēm, kad nokritīs pašreizējā ekonomiskā migla un rasa, viņš pamāca, ka, atjauninot ieroču sistēmas, nevajagot pārspīlēt ar dārgām tehnoloģijām. "Mēs varam atļauties to, ko mēs varam atļauties," Veldre izpauž kārtējo Pēgasa staļļa domu graudu. Tātad paliek cerības redzēt parādē vismaz ar āvām un lingām bruņotas NATO valsts Latvijas armijas vienības, ja arkebūzām un katapultām budžets izrādītos par plānu.
Mums ir ļoti paveicies, ka aizsardzības ministrs vēlas iepriecināt cilvēkus, turklāt atdevis sirdi zirgiem, nevis, piemēram, kaujas ziloņiem, kas būtu tiešām pārāk dārga tehnoloģija tik mazai valstij tik liesos gados. Vēl lielāka veiksme būtu pieredzēt Veldri darām to, ko viņa sirds patiesi kāro, nevis garlaikojamies Aizsardzības ministrijā; piemēram, komandējam zirgu un citu nedzīvnieku parādi viņa Tautas partijai tagad stratēģiski tik svarīgā objektā kā zoodārzs.