Aivars Ozoliņš: Kā atlaist Saeimu

Ja daļa sabiedrības vismaz klusībā atbalsta vardarbību kā politikas ieroci (sak, nav jau tas labi, bet viņi paši vien vainīgi), ja arī šīs sabiedrības vēlētie politiķi to pieņem un izmanto rutīnas intrigu dzīšanai, tad var būt vēl daudz sliktāk. Spēlēšanās ar Saeimas atlaišanu jo dienas, jo vairāk ir farss, kas būtu nožēlojams un smieklīgs, ja tā dzinējspēks nebūtu vardarbība, ar ko politiķi koķetē, diemžēl apmierinādami daļas sabiedrības pieprasījumu pēc tieši šādiem primitīviem risinājumiem. Tautas partija kategoriski iebilda pret Saeimas atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanām un vēl ceturtdien uzstāja, ka nepakļausies Valsts prezidenta Valda Zatlera "ultimātam", ka jāgroza Satversme, lai dotu arī tautai tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Bet jau piektdien kategoriski paziņoja, ka Saeima nekavējoties jāatlaiž — jāgroza Satversme, lai Saeima var pati sevi atlaist. Kāpēc? "13.janvāra notikumi pie Saeimas ir kategoriski nosodāms vandalisma akts", "taču mēs neredzam vienprātīgu nosodījumu pie Saeimas notikušajam", gaužas partija, kas pati vardarbības viennozīmīga nosodījuma vietā šai vardarbībai tagad izdabā. Arī Zatlers stingri iebilda pret Saeimas atlaišanu, taču uzreiz pēc 13.janvāra grautiņa paziņoja, ka ierosinās tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu, ja Saeima līdz 31.martam negrozīs Satversmi, lai tauta var rosināt Saeimas atlaišanu. Saeimas atlaišana iznāk esam iemesls Saeimas atlaišanai un veids, kā panākt sabiedrības uzticēšanos Saeimai, kura tik un tā jāatlaiž? TP un tās partneri valdošajā koalīcijā līdz ceturtdienai uzstāja, ka Saeimas atlaišana un pirmstermiņa vēlēšanu rīkošana ekonomiskās krīzes apstākļos šo krīzi padziļinātu katastrofāli un ka vissvarīgākais pašlaik ir stabilitāte un valdības un parlamenta spēja pieņemt valstij svarīgus lēmumus. Taču piektdien partija savā paziņojumā apgalvo, ka tuvākā pusgada laikā Saeimai un valdībai būs jāpieņem virkne valstisku lēmumu krīzes pārvarēšanai, tāpēc "pirmstermiņa Saeimas vēlēšanas šajos apstākļos ir vienīgā iespēja pārvarēt krīzi un atgriezt valsti uz stabilitātes un ilgtermiņa attīstības ceļa". Kāpēc krīzi nu varēs pārvarēt un stabilitāti radīt ar nenosakāma ilguma priekšvēlēšanu kampaņu, kuras laikā parlaments un valdība nespētu pilnvērtīgi lemt? Saeimas tūlītējas atlaišanas saukļa galvenās skandētājas — Sabiedrības citai politikai — viens no diviem vadoņiem Artis Pabriks vēl piektdienas rītā Dienā prasīja "pārtraukt politisko krīzi pieprasot atlaist Saeimu". (Pat nevaicāsim viņam, kā prasības izteikšana pārtrauktu krīzi, un kāpēc viņš prasa atlaižamajiem tomēr izpildīt "desmit pasākumus", un kāpēc viņa prasītie pasākumi ir tik neticami infantili — "nekavējoties samazināt bezdarbu", "Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu izlietot Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanai" u.tml.) Taču jau pēcpusdienā, kad TP bija piekritusi atlaist Saeimu, Pabriks sāka brēkt, ka tā esot "kārtējā TP manipulācija". "TP uz tautas protesta viļņa vēlas noturēties pie varas, neko nedarot, tādēļ nākusi klajā ar minēto iniciatīvu," viņš apgalvo. Vai no tā jāsecina, ka TP tomēr jāpaliek pie varas tikmēr, kamēr tā būs izpildījusi Pabrika neizpildāmās prasības, vai vismaz tikmēr, kamēr viņa pārinieks Aigars Štokenbergs būs savācis tikpat daudz naudas ārkārtas vēlēšanu kampaņai, cik jau tagad ir TP? "Manipulācijas" ir atslēgas vārds tam, ko dara gan TP, gan Pabriks ar Štokenbergu, gan tie neredzamie, taču ļoti turīgie un vēl vairāk ciniskie cīnītāji tiklab valstī, kā arī austrumos no tās, kuriem minētie, līdzīgi kā akmeņu metēji un viņu priecīgie atbalstītāji, ir "polittehnoloģiski" manipulējamas marionetes spēlē par varu, naudu un ietekmi. Saeimas atlaišana pati par sevi neatrisinās mūsu valsts ekonomiskās un politiskās problēmas, tāpēc tā nevar būt pašmērķis Latvijas sabiedrībai, ja mērķis joprojām ir demokrātiska, tiesiska valsts un atbildīga valsts vara, kas bauda tautas uzticēšanos. Bez šā mērķa Saeimas atlaišana nozīmētu vēl lielāku vilšanos jau itin drīz pēc jaunas ievēlēšanas. "A kā to Saeimu var atlaist?" Kā nu kuram vajag. Latvijas sabiedrībai ir vajadzīga atbildīga, kompetenta Saeima un valdība, kas spēj to izvest no krīzes. Visi lēmumi, arī par to, vai un kad atlaist Saeimu, būtu samērojami ar šo mērķi, nevis ar dažādu partiju priekšvēlēšanu taktiskajiem apsvērumiem.