Aivars Ozoliņš: Kalvītis atsāk «strādāt»

Var vienīgi paust nožēlu, ka valdošās koalīcijas politiķiem, kuru mērķtiecīgas tiesiskuma graušanas pasākumu klāstā KNAB neitralizēšana ir prioritāte, radies iegansts atsākt pērnruden sabiedrības protestu piebremzēto tiesiskas valsts pamatu noārdīšanu. Dažu odiozu politikas personāžu aktivitātes liek domāt, ka mērķi arī šoreiz var būt tālejošāki nekā tikai Loskutovs un viņa vadītais KNAB. Lai kādu atzinumu par naudas pazušanu sniegtu prokuratūra, tēmēts šoreiz acīmredzot tiek arī uz ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. Bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē ceturtdien atklātā tekstā pasludināja, ka KNAB vadītājs par naudas pazušanu ir "krimināli atbildīgs, ne tikai ar savu amatu", un arī ģenerālprokuroram esot jāuzņemas atbildība, jo prokuratūras pārbaude KNAB esot veikta pavirši, un "man ir pamats domāt, ka Loskutovs tika piesegts". Vai Kalvītis norāda Maizītim, ka viņam ir jāatrod Loskutova vaina, ja nevēlas, lai viņu apvaino nu jau kriminālnozieguma "piesegšanā"? Arī premjerministram Ivaram Godmanim (LPP/LC) tas esot "goda jautājums, lai atgrieztu taisnību", taisnīgais Kalvītis brīdina, tāpēc "nav izvēles - viņam ir jārīkojas, pretējā gadījumā tāda valdība nav spējīga funkcionēt". Atkal jau Kalvītis zina, kas kuram jāsoda, pirms vēl noskaidrots, kas ir noticis. Citu koalīcijas politiķu draudzīgā māšana prokuratūras virzienā, no kurienes esot jāsagaida atzinums, būtu vērtējama kā netipiski apsveicama paļaušanās uz likumsargiem, taču koalīcijas lielākās partijas vadītāja šantāžas kontekstā var būt arī labi iestudētas lugas nākamā cēliena piesolījums. Arī Tautas partijas "gods, prāts un sirdsapziņa" Gundars Bērziņš, kas savā fermā uzzina pat to, kam it kā vajadzētu būt noslēpumam, jau ir pasteidzies paziņot, ka prokuratūra, veicot pārbaudi KNAB, neesot bijusi uzdevuma augstumos, un tas atkal liecinot par nepietiekamo kontroli pār drošības iestādēm. (KNAB gan nav drošības iestāde, taču acīmredzot visi TP ienaidnieki bāžami vienā maisā pie SAB.) Pasākumā iesaistījies arī Puzes gūsteknis Aivars Lembergs, kas savā parastajā ciema viltnieka stilā stāsta, kā viņu pirms gada kāds "Ļoša" brīdinājis par aizturēšanu un ka ar Loskutovu esot divas reizes runājis - Puzē pirms viņa apstiprināšanas amatā un uz Rīgas robežas par kādām "interesēm". (Amizanti, ka Lembergs jau pats sevi izmanto kā "kompromātu" pret Loskutovu.) Šāda KNAB priekšnieka runāšana džipā Rīgas nomalē ar Ventspils mēru šķiet dīvaina. (Loskutovs teic, ka esot par šo sarunu informējis prokuratūru, prokuratūra to apstiprina.) Taču temats, ja ticam KNAB vadītājam, - ka Lembergs lūdzis atstāt amatā izmeklētāju Ilmāru Bodi, - ļauj atgādināt, ka savulaik Loskutova atlaisto izmeklētāju premjerministrs Kalvītis ar savu rīkojumu lika atjaunot darbā KNAB, taču tagad viņu tur aizdomās par slepenas informācijas izpaušanu. Var vēl pieminēt četrus finanšu policijas darbiniekus, kuri, pat apsūdzēti Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu nelikumīgā noklausīšanā, turpināja strādāt šajā iestādē, un arī viņu galvenā priekšnieka, VID vadītāja Dzintara Jakāna atkāpšanos valdības vadītājs neprasīja. Turpina strādāt arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks Vilnis Jēkabsons, kura vadītajā iestādē divus gadus tika tirgotas Latvijas pilsoņu pases. Tas nenozīmē, ka arī no Loskutova nebūtu jāprasa atbildība par viņa vadītajā iestādē notiekošo. Tas nozīmē, ka likuma ievērošana nav valdošās koalīcijas politiķu motīvs, vēršoties pret kādu amatpersonu. Tieši viņu ilgstošā un atklāti ciniskā nerēķināšanās ar tiesiskuma un demokrātijas principiem - var minēt drošības likumu grozījumus, Valsts prezidenta atrašanu zvērudārzā, brutālo mēģinājumu izrēķināties ar KNAB - piespieda cilvēkus pērnruden iziet ielās. Tas nebija tikai par Loskutovu, kā laikam bija iedomājušies tie, kuri tagad stāsta, ka "revolūcijas ugunskurs" līdz ar naudas pazušanu KNAB esot "apdzēsts". Gana droši var apgalvot, ka bez "lietussargu revolūcijas" ne tikai Loskutovs pērnruden nebūtu palicis amatā, bet arī SAB direktors Jānis Kažociņš tagad vairs nebūtu savējā, toties Kalvītis gan laikam būtu joprojām premjerministrs, un var tikai minēt, kādas vēl cūcības būtu kopā ar saviem "darītājiem" sastrādājis. Diemžēl gadījums ar naudu varētu būt iedvesmojis viņus atsākt "strādāt", tāpēc, lai arī kāda kuram par to pienāktos atbildība, tam vajadzētu nevis kaut ko "apdzēst" sabiedrībā, bet gan likt saglabāt modrību.