Nu, tātad — vai prioritāte ir zirdziņš uz F4 vai bandinieks uz E6? Pirmdien Centrālā statistikas pārvalde paziņoja jaunākos datus par Latvijas ekonomikas stāvokli — iekšzemes kopprodukts aizgājušā gada pēdējā ceturksnī samazinājies par 10,5 procentiem, salīdzinot ar laikposmu 2007.gadā. Šāds kritums pārspēja pat vispesimistiskākās prognozes — gan pašmāju, gan starptautiskie ekonomikas vērtētāji bija prognozējuši samazinājumu par 7—8 procentiem, un jau tas būtu bijis lielākais Eiropas Savienībā un lielākais Latvijā kopš 1995.gada. Tajā pašā dienā valdošās koalīcijas partijas divas stundas sprieda par Ivara Godmaņa (LPP/LC) pagājušonedēļ piedāvāto valdības reorganizāciju un, protams, ne par ko nevienojās. Godmanis gribētu 10 ministrijas pašreizējo 16 vietā, taču pieļauj, ka to varētu būt 12. Tautas partija piekrīt, ka tas būtu labi, tikai tās esot jāapvieno citādi, tā ka beigās varētu sanākt 13. Zaļo un Zemnieku savienība kā vienmēr pilnīgi piekrīt pilnīgi visam, tikai kategoriski iebilst pret apdraudējumu videi, ko radītu Vides ministrijas pievienošana citai, tāpēc vajadzētu 14 ministrijas. Savukārt TB/LNNK šiem plāniem ne piekrīt, ne pret tiem iebilst, taču lielāka skaidrība būšot piektdien. Diskusijas turpināšoties. Valsts ekonomika ir brīvā kritienā, bet Nacionālās drošības padome otrdien trīs stundas diskutēja par to, kurš no diviem KNAB priekšnieka amatam nepiemērotajiem kandidātiem būtu piemērots amatam, un izlēma, ka viens ir mazāk nepiemērots, tāpēc būtu piemērots. Slepeno apspriedi par šo kritēriju estētikas relativitātes jautājumu valsts augstākie vadītāji noturēja jau trešo reizi — sāka pagājušo trešdien no rīta, atsāka vakarā un tā arī nepabeidza. Tā vietā, lai pārstātu meklēt tur, kur gribas meklēt, nevis tur, kur var atrast, un atstātu KNAB vadīt pašreizējam priekšnieka pienākumu izpildītājam vai apstiprinātu viņu par biroja priekšnieku, NDP, valdība, pēc tam Saeima turpinās šķiest laiku un enerģiju šim teātrim. Valsts draud aiziet renstelē, bet ministriem aktuālākā problēma ir algu samazināšana vai nesamazināšana sev par 15 procentiem, ar ko "Valsts kanceleja ministrus pataisa par idiotiem", vārās iekšlietu ministrs Segliņš. Viņa vadītā TP šķendējas par populismu un piedraud pati sākt valdības reorganizāciju, ja Godmanis nespēs. Ko darīt ar ekonomiku? Finanšu ministrs Slakteris spriež, ka laikam nākšoties "pārskatīt attīstības prognozes". Proti, nasing spešel. Krīze atklāj valdošās politiskās elites nespēju vadīt valsti, līdzko valsts vadīšana vairs nav tikai naudas dalīšana un sevis slavināšana pamīšus ar sabiedrībai svarīgu darbu imitāciju. Ko dalīt vairs nav, sevi slavēt atļaujas vairs vienīgi Šlesers, atliek rīcības imitācija un spriedelēšana par to, kā būtu labi, ja būtu: ekonomiku vajadzētu sildīt, eksportu atbalstīt, pensionārus saudzēt, zemniekus glābt. Bet naudas nav. Ir septiņi ar pusi miljardi eiro, kurus Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija neticamā solidaritātes izpausmē sarūpēja Latvijas bankrota novēršanai apmaiņā pret stingru valdības un Saeimas apņemšanos sakārtot valsts ekonomiku un finanses. Taču, šķiet, arī aizdevēji īsti netic, ka dalīt radušie pratīsies pildīt šo apņemšanos un taupīt. Vai pat — ka prasti neizzags arī šo naudu. ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija 26.janvārī vēstulē premjerministram un finanšu ministram pauž satraukumu par debatēm, "kurās tiek izteikta prasība daļu finansiālās palīdzības izmantot, lai atbalstītu eksporta nozares vai stimulētu ekonomiku, palielinot patēriņu". Viņš atgādina palīdzības sniegšanas mērķus un nosacījumus, īpaši uzsver, ka naudas aizdevēji sagaida rūpīgu saņemto līdzekļu pārvaldību un kontroli, kurā svarīgai lomai jābūt "neatkarīgām un efektīvi funkcionējošām audita un pretkorupcijas iestādēm", un prasa Godmanim un Slakterim ar saviem parakstiem vēlreiz apstiprināt viņiem vēstulē atgādinātās viņu pašu apņemšanās. Bezprecedenta neuzticēšanās Latvijas valdībai jau arī no Eiropas Savienības. Šī valdība nespēj izvest valsti cauri krīzei — ne saraudamās, ne izstiepdamās. Arī pašreizējā Saeimas opozīcija nespētu pati vien izveidot citu valdību, bet SVF un EK aizdevumam un drakoniskiem taupības pasākumiem Latvijai alternatīvas vienkārši nav. Tos nevarēs īstenot neviena valdība, ja tai nebūs sabiedrības atbalsta. Jaunas vēlēšanas, pat ja notiks, šobrīd nav glābiņš — budžeta grozījumi ar izdevumu vēl nežēlīgāku samazinājumu valdībai jāiesniedz Saeimā līdz marta beigām. Ja to darīs šī valdība, nav cerību, ka sabiedrība tos pieņems, pat ja Saeima apstiprinātu, kas arī maz ticams. Ir jāveido pavisam cita valdība — nevis Godmaņa paplašināta vai TP sarunāta, bet gan pēc iespējas plašu Saeimas un ārpus Saeimas politisko, nevalstisko, profesionālo spēku pilnvarota, kuri solidāri uzņemtos sāpīgos, taču valsts nākotnei tūlīt un nekavējoties nepieciešamos darbus. Var šaubīties, vai to maz var, ja politiskās partijas jau dzīvo vēlēšanu nojautās, taču — vai šaha kompozīciju sacerēšana, krēslu stumdīšana un mocīšanās ar KNAB ir labāks risinājums?
Aivars Ozoliņš: Kompozīcijas
Iekšzemes kopprodukta kritums pārspēja pat vispesimistiskākās prognozes, budžeta grozījumi ar vēl nežēlīgāku izdevumu samazinājumu jāiesniedz Saeimā līdz marta beigām Māja deg, bet tās iemītnieku nolīgtie apsaimniekotāji turpat līdzās uz soliņa risina šaha kompozīcijas, palaikam uzmet skatu postam un secina — re, māja deg, derētu tajā nomainīt durvju kliņķus, taču nav naudas, tāpēc jāoptimizē apsaimniekošana.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.