Aivars Ozoliņš: Kota ceļš

Kā varēja nonākt kritiskā situācijā valdošajai koalīcijai izpalīdzīgais Kots, kas izdarījis tik daudz laba, — lai minam tikai ziņu dienesta un raidījuma de facto neitralizēšanu un 100.panta noklāšanu par varasvīriem ērtu tepiķīti vai kopā ar NRTP vadītāju Kleckinu par patikšanu Putinam sabojāto "horizontālo taimkodu"? Pats Šlesers faktiski no savas kabatas — LVRTC daudzmiljonu uzkrājumiem — bija atmetis pusotru miljonu sabiedriskajām raidorganizācijām, pat neprasot pretī Salu tiltu un Pārdaugavu, un tomēr situācija "kritiska"? Nav arī saprotams, kā naudas trūkums var apdraudēt LTV programmu kvalitāti, ja to apdraud pirmām kārtām Kots pats, te kultūras raidījumu vietā plānodams Betmenu, te atvēlēdams piecdesmit minūtes labākajā raidlaikā "čekas ģenerāļa" Inkēna politiskās kulinārijas virtuvei? Un pats sūdzas, ka reklāmdevēji, redzēdami tādu kvalitāti, nenomētā viņu ar naudas saiņiem. Vairāk naudas Kota vadītajai televīzijai būtu nepraktisks risinājums, nupat pieredzējām daudz racionālāku. Ja bada maizē turētā Latvijas radio šefs Semēvics atstāja amatu, kad tur budžeta situācija kļuva kritiska, tad pozitīvisko buldozeristu mīlētajam un tomēr kritiskā situācijā nonākušajam Kotam būtu jāprotas divtik žigli.