Desmit Šleseriem vajadzētu desmit Radio mājas un 1.slimnīcas, ko pārdot, desmitreiz vairāk Eiropā dārgāko ceļu, desmit lidostas, ko subsidēt, desmit Latvijas pastu, ko izputināt, un vēl, un vēl, turklāt viņa desmit buldozeru piekabēs brauktu simtiem šoferu dēlu ar savām vajadzībām. Mūsu unikālais Godmanis ir tikai Šlesera ķīlnieks un parādnieks, jo nebūtu ne valdībā, ne politikā bez "mācītāju" partijas īpašnieka. Taču mums tagad nemaz arī nevajadzētu pārcilvēcisko krīzes menedžeri Godmani, ja nebūtu iepriekšējo gadu Šlesera savtīgās "gāzi grīdā" ekonomikas pārkarsēšanas politikas, kas padarīja šo krīzi tik smagu. Turklāt, kamēr Godmanis cenšas glābt, kas vēl glābjams, Šlesers turpina dzīt valsti bankrotā, draudēdams nu jau bankām ar teju ekspropriāciju. Mums pietiktu ar vienu pašu Godmani — kas, vēlams, finanšu ministra amatā stingri, nevis nebēdnīgi jeb drastiski uzraudzītu 7,5 miljardu eiro starptautiskā aizdevuma izlietojumu —, ja valdībā nebūtu neviena Šlesera. Kamēr viņš tur ir, nelīdzēs pat ne divdesmit Godmaņi. Šlesers ir kritērijs, vai šī valdība vēlas un spēj mainīties. Kamēr Godmanis būs premjerministrs, Šlesers acīmredzot būs ministrs (un ne jau kultūras vai zemkopības, bet tieši satiksmes jeb savu lietu ministrs), tātad nekas nemainīsies.
Aivars Ozoliņš: Kritērijs — Šlesers
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka "ideāli, ja mums būtu desmit Godmaņi, un visi būtu valdībā". Desmit Godmaņi valdībā varbūt būtu labāki nekā desmit Rozes, Slakteri vai Veldres, taču tas nozīmētu, ka valdībā būtu desmit Šleseri. Tas nozīmētu, ka šī valsts, ar ko pat vienam Šleseram nepietiek viņa ēstgribas apmierināšanai, būtu nolemta galīgai izputināšanai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.