Aivars Ozoliņš: Krīze nākotnei

Un daudz tev līdzēs vanaga acs, ja rokas trīc kā tas bālģīmju galerts? Tā nu mums pieņemts, tā vietā lai komentētu cenzūras faktu, sākas piekasīšanās nosaukumiem, redziet, nebija viena filma, bet otra.

Dienas kā iedomāti liela laikraksta stabilākā rubrika ir Kļūdu labojumi. Paši zināt, ka daudzos numuros kļūdu labojumi ir bijuši porcijām-i -- pa vairākiem. Aivar, nu ko šoreiz svepstēsi Anitai Braunai, par ieganstiem, kādēļ Tev sajuka Putiņfilma ar Šņores Soviet Story? Cik mazus burtus liksi kolēģiem maketētājiem piemeklēt?

Burbulis gan plisis , gan pisis...

Mīļie tautieši ,tas kas notiek ir pašu radīts produkts ,un pašu truluma atbalsts,pienāks vēlēšanas un atkal kā paklausīgi suņi dosaties vēlēt par tiem pašiem ākstiem ,spējiet vienreiz pateikt , pietiek ,un pieliekat punktu šim murgam!

Labdien, ziniet , būtu interesanti papētīt, kā tas tā sanāk, ka valsts banka kāda tagad ir Parex Banka sponsorē tādu megašovu ar impērijas atjaunošanas ambīcijām - Ледниковый период, kas ir krievijas telekanāla "Первый Росийский" lielkrievijas smadzeņu skalošanas un zombēšanas produkts, ar visu no tā izrietošām sekām. Uz ielām plakāti vēstī, ka šovs norisināsies 18. janvārī arēnā Rīga, un plakāta lielu daļu aizņem uzraksts "Parex piedāvā"

Par to protams ir jāpauž bažas. Bet pat, ja to izlietos pareizi, tāpat tas ir nepareizi.

Tu acīmredzot nesaprati, ko es rakstīju. Tevis dēļ atkārtošu -Es gan atšķirībā no tevis domāju, ka PATS BRIESMĪGĀKAIS ir tas, ka neskatoties uz naudas devēju kontroli, man NAV PĀRLIECĪBAS, ka nauda tiks izlietota atbilstoši paredzētiem mērķiem.

Autors jau visu pateicis unvar tikai pabrīnīties par "pragmatiķiem" /tā laikam tagad maskējas darītāji/, kuri joprojām nekā nav sapratuši. Kad Dievs grib sodīt, viņš atņem prātu.

Šodien Latvijas radio 1. programmā runāja Vita Matīsa. Šo uzstāšanos var uzskatīt par vēsturisku. Tajā pirmo reizi tik publiski pateikts, ka šā kļūmīgi pavadītā laikmeta galvenais vaininieks ir "Latvijas ceļš" un ka tā pastrādātie prettautiskie darbi jāvērtē kā noziegumi. Kam citam, ja ne jums publicēt viņas runāto?

autors laikam gan pats īsti nezina, ko vēlētos vietā ---------------------------------------------------- ------- Nu, vai Tad Tu tiešām neesi paspējusi iepazīt Autoru? Neko, viņš neko nevēlas vietā! Viņš tikai vēlas maksimāli ilgi baudīt situāciju, kad par literāri labi noslīpētām klačām maksā naudu! Kas var būt labāks par šo?

Tāpēc labāk nevajadzēja aizņemties, bet ļaut notikt vismam kā tirgus ekonomika, ja jau esam tirgus ekonomikā. Banka nelikvīda, lai bankrotē, un lai administratori bankas domā ko tālāk ar to darīt. Tagad var sanākt tā, ka n-tie miljoni būs tajā sagrūsti, bet galā tāpat tai nebūs likviditātes, rezultātā man un citiem, kam ar šo banku nav nekāda sakara maksās par tās parādiem. Saka, ka tas bija nepieciešams, lai citas bankas neparautu vispārēja panika. Bet varbūt arī vajadzēja iet šo ģalējo ceļu, jo pārējās bankas ir skandināvu, lai tad skandināvu valdības tām palīdz pārfinansēties, tagad sanāk viņi mums aizdod, lai glābtu sevi, t.i., parādus pārliek uz mums nevis uz sevi. Viss šis protekcionisms visās valstīs nepiekā laba nenovedīs, visi tiks iedzīti vel lielākā krīzē, lielākos parādos, neziņā kā vispār no tā sizkļūt. Lietām bija jānotiek klasiskā Adama Smita brīvā tirgus apstākļos, ja reiz pie mums nav sociālisms, ja kas bankrotē, tas bankrotē, nevis pārliek savu nastu uz citiem, kam ar to nav nekāda sakara. Ekonomikas eksperti ir izteikušies arī tā, ka ātrs pasaules ekonomiku defolts būtu varbūt labāks, kas ļautu visu sākt no nulles visiem, bet tagad viss tiek iedzīts nevis uz nulles līmeni, bet mīnusos.

Es gan atšķirībā no tevis domāju, ka PATS BRIESMĪGĀKAIS ir tas, ka neskatoties uz naudas devēju kontroli, man NAV PĀRLIECĪBAS, ka nauda tiks izlietota atbilstoši paredzētiem mērķiem.

Tā nav cerība, bet situācija, kad savādāk nemaz nevar būt, jo jebkuru maksātnespēju uzrauga nevis tās radītāji, bet administrātori. Sliktākais ir tas, ka administrātoriem primārie vienmēr ir kreditori, nevis uzņēmuma bijušie darbinieki vai īpašnieki. Tad, kad krīze pasaulē beigsies, citi atveseļosies, bet mēs turpināsim eksistēt un maksāt parādus.

Šodienas situācijā tā ir vienīgā cerība, ka aizņemtie miljardi neaizies darītāju kabatās, mīļāko džipos un gaismas pilīs, bet vai ar to pietiks?

Pats briesmīgākais ka ar "darītājiem" esam zaudējuši ekonomisko neatkarību, esam kļuvuši maksātnespējīgi, bet turpmāk mūsu finanses pārraudzīs administrātoru komanda no SVF, EK, Ziemeļvalstīm.