Sabiedrības atbalsts partiju finansēšanai no valsts budžeta patiešām nav liels, taču ir zīmīgi, ka arī valdības konsultants, kurš tātad piedalās politikas veidošanā, uzskata šo politiku par nekvalitatīvu un acīmredzot ir pesimistisks par izredzēm uzlabot tās kvalitāti. Viens no galvenajiem politikas zemās kvalitātes iemesliem ir partijiskais un privātais savtīgums. Ir izveidojies apburtais loks vai, pareizāk, partiju spiču ieskatā ir izveidota "normāla" sistēma, ka politika ir personīgās labklājības nodrošināšana, bet panākumus vēlēšanās un tātad palikšanu šajā "biznesā" nosaka ieguldītās naudas apjoms, kas starpvēlēšanu posmā jāakumulē ar visiem pieejamajiem varas "resursiem". Par "10 procentiem" un partiju "melnajām kasēm", kurās nonākot daļa šo procentu no valsts un pašvaldību pasūtījumiem, runā kopš deviņdesmitajiem gadiem. Arī lielāko "legālo" ziedotāju savām partijām atdotās milzu summas bieži vien izskatās kā samaksa par dāsni apmaksātu amatu vai kā šīs partiju "melnās" naudas legalizēšana. Valdošās partijas diezin vai iebilstu, ja valsts finansējums vienkārši papildinātu šo dzirnavu izmalto naudu, taču tās iebilst, jo līdz ar valsts finansējumu projekts paredz jaunus ierobežojumus, daudz stingrāku kontroli, krietni bargākas soda sankcijas par finansēšanas noteikumu pārkāpšanu. (Piemēram, aizliegumu saņemt šo finansējumu partijai, kura noteiktu laiku iepriekš sodīta par finansēšanas noteikumu pārkāpumiem vai nav atmaksājusi budžetā ar šiem pārkāpumiem saistīto naudu.) No koncepcijā piedāvātajiem trim risinājuma variantiem — finansēšanas sistēmas trūkumu novēršanas, nepiesaistot valsts finansējumu; daļēja valsts finansējuma partijām, 60 procentu apmērā apmaksājot raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai (vienlaikus ierobežojot šo laiku līdz 2 stundām televīzijā un 1 stundai radio); papildus iepriekšējam arī ikgadēju dotāciju piešķiršanas partiju administratīviem izdevumiem — KNAB piedāvā atbalstīt trešo. Var diskutēt, vai nodokļu maksātājiem būtu jāmaksā par savu "smadzeņu skalošanu" ar priekšvēlēšanu reklāmām, kaut arī ierobežotām, un vai tā vietā nevajadzētu atvēlēt partijām vairāk laika sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos diskusijām un sava piedāvājuma paušanai. Taču valsts finansējums, kas nāktu kopā ar pastiprinātu kontroli un skarbiem sodiem par pārkāpumiem, būs neizbēgams, ja vēlamies mazināt partiju atkarību no atsevišķiem naudasmaisiem un uzlabot politikas kvalitāti. Diemžēl valdošā koalīcija gatavojas jau tuvākajā laikā pieņemt grozījumus partiju finansēšanas likumā, kuri vēl palielinātu naudas ietekmi uz politiku, bet partiju atskaitīšanos par savu finansiālo darbību reducētu līdz vienam gada pārskatam.
Aivars Ozoliņš: Maksāsim partijām?
Visinteresantāko kritiku par KNAB virzīto politisko partiju finansēšanas koncepcijas projektu, kurā paredzēta daļēja partiju finansēšana no valsts budžeta, noslēguma diskusijā pirmdien pauda Ministru kabineta ārštata konsultants juridiskajos jautājumos Eduards Ikvilds — ka diezin vai iedzīvotāji esot gatavi finansēt nekvalitatīvas politikas veidošanu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.