Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Aivars Ozoliņš: Mazs bij’ tēva novadiņ(i)s

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Pēteris
P
Vislielākā problēma Latvijā ir prese, kas nemitīgi un nepamatoti noskaņo cilvēkus pret valsts varu. Tādēļ arī neviena valdība nejūtas pietiekami stipra, lai, spītējot plašsaziņas līdzekļu veidotajai ačgārnajai lietu izpratnei un riskējot ar iespēju zaudēt varu, rīkotos saprātīgi un racionāli, kā tas pienākas labam un gādīgam saimniekam.
lauķis
l
Pilnīgi piekrītu Kandavas novada pagastvecim, kurš teica, ka šo reformu vajadzēja iesaldēt šajā valstij tik grūtajā situācijā. Cik izmaksās tā reorganizācija, par to neviens nav padomājis, jo svarīgāk par visu - politiskās ambīcijas.
Zigurds
Z
Tas gan būtu nummurs, ja iztaisītu ko līdzigu tam, ko ierosina 20:30. Taču ja runā par lietu, tad man kā kāda Zemgales pagasta vecāka dēlam, ir skaidrs, ka pagastu sistema stabilizejusies gadu simteņiem. Un tie lopi Jēkaba ielā grib to acumirklī sačakarēt. Viss, kam viņi pieskarās, brūk un jūk. Protams, ka izmaniņas var notikt. Taču tam jānotiek tikai un vienīgi no "apakšas". Ja divu pagastu iedzīvotāji nobalso, ka jāapvienojās, tad tas var notikt. Patiesībā Zalana ministrija ir parazīts un tā jālikvidē līdz saknēm.
ierosinājums
i
Mēs varētu pievērst bezmaz vai visas pasaules mēdiju uzmanību, ja uzrīkojam šādu akciju: - cerams, katram mājās atradīsies kāds vairs neizmantojams apavs! - saorganizējamies un kādu rītu nākam visi uz Saeimas namu, līdzi ņemot šo apavu; - sagaidam un “apsveicam” mūsu 100 s..u galvas ar apavu salūtu! Ja iepriekš akcija tiktu izreklamēta un žurnālisti informēti, varētu sanākt iespaidīga izrāde, kas skaisti izskatītos arī pasaules TV kanālu reportāžās (2 tupeles Bušam klusi nobāl :)).
KuKu
K
Viss ir elementāri! Tautas Posta partijai šis projekts bija vitāli svarīgs - varbūt pat izdzīvošanas jautājums! Būt vai nebūt TP lielākai kontrolei par elektorātu un lielākiem naudas resursiem lielākās teritorijās? Ja nesanāktu - skuju taka šai "darītāju" zagļu bandai nākošajās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās būtu garantēta!
I.B.
I
Vai tad ,tiešām, vēl kādam nav skaidrs, ka PIRMS PAŠV. VĒLĒŠANĀM tiek izplānots Tautas P. scenārijs?
Jānis
J
Skatoties jauno novadu karti, nepamet sajūta, ka kaut kas īsti nav kārtībā. Dažs ir tikai mazs novadiņš, turpretīm cits, salīdzinoši, jau atgādina milzeni. Vajadzētu taču būt kaut kādam optimālam attālumam no centra līdz perifērijai. Tas ir labi, ka process noslēdzies, tomēr rezultāts nepārliecina.
mans viedoklis
m
Skatos novadu karti un domāju. Novadu robežas ir visai dīvainas un neloģiskas. Taču, lai beidzot paveiktu administrātīvo reformu, iespējams, bija vajadzīgs kaut vai šāds dīvains un neloģisks starpposms. Un tagad vajadzētu sākt novadu robežu korekciju. Piemēram, ir divu novadu centri - pilsētiņas A un B. Attālums starp pilsētiņām pa ceļu ir 30 km. No novadu robežas līdz pilsētai A ir 27 km, bet līdz pilsētai B ir tikai 3 km. Daļai iedzīvotāju līdz kaimiņu novada centram ir tikai 3 km (jebkuŗā brīdī var kājām aiziet), bet līdz sava novada centram - 27 km (ir jābrauc labs gabaliņš). Loģiskāk būtu, ja robeža būtu kaut kur pa vidu - 15 km līdz vienai un 15 km līdz otrai pilsētai. Tomēr saprotu, ka vietējiem iedzīvotājiem varētu būt arī savi apsvērumi, kāpēc atrasties vienā vai otrā novadā. Iespējams, ka pilsētiņā A ir labāka skola, labāka slimnīca, lielāki veikali, vairāk citu iespēju. Tiesa gan, šīs iespējas neiet zudumā arī tad, ja cilvēka māja ir izrādījusies novadu robežas otrā pusē. Piemēram, Pierīgas novadu bērni ļoti bieži izvēlas mācīties tieši Rīgas skolās. Tātad daudzas iespējas var izmantot neatkarīgi no tā, kur atrodas novadu robeža. Savukārt tie pakalpojumi, kas ir pieejami tikai attiecīga novada iedzīvotājiem un nevienam citam, pašvaldībām ir jānodrošina vienādi labi. Tad novadu robežai starp A un B tiešām vajadzētu atrasties kaut kur pa vidu - lai saņemtu pašvaldības pakalpojumus būtu tuvāk, bet parējās ērtības cilvēki varētu baudīt jebkuŗā vietā. Ja šie noteikumi būti pietiekami skaidri, atliktu vien apjautāt iedzīvotājus - kuŗā no kaimiņnovadiem viņi grib dzīvot, tad arī varētu novilkt jaunās robežas starp novadiem.
cart
c
Nu jaunveidoto "novadu" nomalēm, kas kādreiz bija patstāvīgi pagasti, pārsvarā klāsies pavisam bēdīgi. Bet tas nu tā. Kaut kā nepamet sajūta, ka GALVENAIS iemesls ir naudas un elektorāta kontrole, ko daudz labāk īstenot pēc jaunās novadu sistēmas. Vietējiem vairs nebūs tik vienkārši apiet partijas, līdz ar to tikai padziļināsies "pareizo" un "nepareizo" pašvaldību problēma.
drakons
d
Reforma bija sen vajadzīga un beidzot tā arī ir pabeigta. Jācer, ka nākotnē turpināsies novadu apvienošanās.
rupucs
r
skiet ka veselības sistēmas restrukturizācijas plāns, saukts arī par māsterplānu, par 3 mlj. SVF naudinju tika izstrādāts jau devinjdesmito gadu beigās, tā arī puvis ierēdņu plauktos, tagad varēs vilkt ārā
dzeris
d
Ja mēs jau ātrāk būtu ieklausījušies SVF "diktātā", varbūt tad arī nevajadzētu tās reformas veikt finansu šaurības apstākļos.
rupucs
r
teritoriāla reforma bija vajadziga sen, tapat ka medicinas un izglitibas sistemas strukturalaas reformas! tgad to busim spiesti veikt finansiaalas "shauribas" apstakljos zem SVF diktāta
Ehidna
E
Jā, daudz mums tomēr neliešu un viņu atbalstītāju.
AD
A
Pats galvenais iebildums pret novadizāciju - izņemot vispārīgas frāzes, tā arī nekur un nekad nav ticis uzskatāmi parādīts, ka tās iznākumā VISUR tiks sasniegta "augstāka dzīves kvalitāte, lielākas attīstības iespējas". Un, ja ne visur, tad kur tas netiks sasniegts? Un ko iegūs zaudētāji?

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas