Jāatgādina, ka ASV investīciju fonds Blackstone vienā variantā būtu samaksājis vismaz 300 miljonu, TeliaSonera citā variantā vienubrīd bija gatava izlikt galdā 500 miljonu latu. Šīs summas tad arī būs atskaites punkts, ar ko samērot jebkādu citu uzņēmuma novērtējumu, kas noteikti būs zemāks. Pārdevējiem politiskās intrigas bija svarīgākas nekā valsts intereses, vietējiem politiskā biznesa tēviem rūpēja tikai savs kumoss no gaidāmā diždarījuma, tāpēc Valsts kasei aizgāja secen nauda, kura tagad būtu ļoti noderējusi. Tolaik vieni stāstīja, ka uzņēmums ir par zemu novērtēts, citi, kā smagos kriminālnoziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs, mācīja, ka nevajag pārdot, jo valstij naudas tāpat netrūkšot, vēl citi, kā satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), fantazēja par to, kā Lattelecom teju vai ražos telefonus un izkonkurēs Nokia. Sanāca čiks. Tagad budžetā milzu caurums un jāiet ar cepuri rokā uz Starptautisko Valūtas fondu.
Aivars Ozoliņš: Nedarījums
Ekonomiskā situācija neļaujot noteikt Lattelecom vērtību un prognozēt iznākumu sarunām par uzņēmuma privatizāciju, pirmdien žēlojās ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), kas pirms diviem mēnešiem bija solījis skaidrību par uzņēmuma privatizāciju "tuvāko mēnešu laikā". Taču nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka valdība ir izniekojusi visas iespējas izdevīgi pārdot tai piederošās uzņēmuma daļas un tagad un arī tuvākajos gados nevarēs kaut vai tāpēc vien, ka nauda, ko par to varēs ieņemt, būs krietni mazāka nekā varēja dabūt tikai pirms gada.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.