Varbūt ne gluži visiem. Toties dažiem ļoti konkrētiem apsūdzētajiem gan rastos iespēja izvairīties no atbildības likuma priekšā, un tas liek minēt, ka tieši šie daži iedvesmojuši ZAP priekšsēdētāju daudz vairāk nekā viņa piesauktais "humānisms". Viņš pat izrādījies esam "svētāks par pāvestu", pareizāk, žēlsirdīgāks par Latvijas kristīgo konfesiju vadītājiem, kuri pēc sarunas ar prezidentu saprata atšķirību starp individuālu apžēlošanu un kolektīvu amnestiju un atsauca savu amnestijas ierosinājumu. Varētu nepievērst uzmanību viena advokāta mēģinājumam atdzīvināt amnestijas praksi tās padomiskajā izpausmē — kā kriminālnoziedznieku kolektīvu atbrīvošanu no ieslodzījuma par godu valsts svētkiem, ar ko totalitārā vara atgādināja par savu visvarenību lemt tai pakļauto ļaužu likteni. Šādā veidā amnestija demokrātiskās valstīs netiek piemērota. Arī kā kolektīva piedošana valsts varas politiskajiem pretiniekiem amnestija pēdējo pāris gadsimtu laikā lietota tikai dažas reizes. Latvija ir tiesiska valsts, un kolektīva sodīšana, tāpat arī kolektīva atbrīvošana no soda principā nav pieļaujama. Katra atsevišķa likumpārkāpēja vaina jāizvērtē individuāli, tas jādara tiesai, un parlaments nedrīkst uzurpēt tiesas funkcijas. ZAP nav likumdošanas tiesību. Tās ir Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Saeimas komisijām, vismaz pieciem Saeimas deputātiem, vienai desmitajai daļai vēlētāju. Valdis Zatlers, kam ir tiesības apžēlot notiesātos (individuāli, izvērtējot katru gadījumu), ir paziņojis, ka ar masveida amnestijas iniciatīvu nenāks. Saeimas cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits (LPP/LC) ir pateicis, ka var diskutēt par sodu sistēmu, taču ne par amnestiju. Valdība diezin vai varētu vienoties par šādu iniciatīvu (ironiski, ka tieši tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) pieļauj, ka uz amnestijas priekšlikumu varētu "atsaukties"). Atliek pieci deputāti, taču tie tad būtu politiski pašnāvnieki. Tomēr nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka šāds likumprojekts varētu nonākt Saeimā. Arī tie Tautas partijas deputāti, kuri apgalvo, ka Saeima šādu likumu nepieņemtu, piebilst — "piedāvātajā redakcijā". Bet redakcionālas labošanas mākslu esam gana pieredzējuši, svaigākie paraugi ir "zaļo zemnieku" Viļņa Breša mutantis mutandis un advokāta Viktora Tihonova "kā privātpersonas" cīnīšanās par grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Abu pūliņu sekmēšanās nāktu par labu smagos kriminālnoziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam. Arī advokāta Grīnberga likumprojektā pie dažiem pantiem trūkst tikai Lemberga pirkstu nospiedumu. Latvijā nav daudz apsūdzētu vai notiesātu cilvēku, kuri būtu kā Augstākās Padomes deputāti balsojuši par Neatkarības deklarāciju un saņēmuši Trīszvaigžņu ordeni. Varēja jau nu vēl precīzāk uzrakstīt — ka, piemēram, nav jātiesā pašvaldību vadītāji, kuri amatā sabijuši piecpadsmit gadus un veicinājuši naftas tranzīta nozares attīstību. Tiesa, ordenis piešķirts arī Andrejam Ēķim, kas ir viens no apmēram duča, kam uzrādīta apsūdzība tā dēvētajā digitalizācijas lietā. Iespējams, pateicoties šādam likumam, vēl kāds no "digitalizētājiem" tiktu cauri ar veselu ādu, taču diezin vai visi, mazās zivtiņas lielie mēdz "uzmest". Toties "vērtīgākajiem" no savējiem varētu tālredzīgi paredzēt tādus, piemēram, amnestijas pantus — ka likuma priekšā tīri ir visi tie, kuri vismaz trīs reizes sabijuši premjerministra amatā. Grīnbergs jau tagad savā "likumā" līdzās iespējai atbrīvot no atbildības konkrētus personāžus piedāvā nepiemērot sodu visām tām personām, kuras izdarījušas noziegumus saistībā ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju. Jo tie esot bijuši "objektīvi procesi Latvijas valsts dzīvē", nevienam neesot bijis pieredzes "šādu procesu organizēšanā, vadīšanā un īstenošanā", tāpēc jāpateicas un jāpiedod tiem, kuri, "aktīvi darbojoties saimnieciskajā dzīvē" un "veidojot jaunu valsts ekonomiku", izdarījuši noziegumus. Tas būšot "izlīgums", "noslēgums Latvijas brīvības atgūšanai" un "starts jaunam attīstības etapam" — "nākotnes, nevis pagātnes interesēs". Tiesiskumu un likumību aizstāsim ar "likumīgo zagļu" izpratni, bet valsts apbalvojumus uzskatīsim par licenci zagšanai? Var apbrīnot Grīnberga pašaizliedzību — neviens cits no ZAP, kuras vārdā viņš parakstījies, nav pieteicies par šāda tiesiskuma līdzautoru. Nav zināms, kas vēl pirmdien dosies viņam līdzi pie prezidenta ar šo cinisko priekšlikumu, taču pat Lembergs apgalvo, ka viņam šādu amnestiju nevajagot. Latvijas valstij ne tik. Likumdevējiem vispār nav jāapspriež kolektīva atbrīvošana no tiesas un atbildības.
Aivars Ozoliņš: Neķītrs piedāvājums
Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs ir izsūtījis visu Saeimas frakciju un divu komisiju vadītājiem drosmīgu priekšlikumu — par godu Latvijas Republikas 90.gadadienai sagraut valsts tiesiskos pamatus un to vietā likt noziegušos valsts nozadzēju vērtību sistēmu. Par Amnestijas likumu nodēvētais dokuments piedāvā "pateikties" cilvēkiem, kuri, ļaunprātīgi izmantodami amata stāvokli, dodami un ņemdami kukuļus, nemaksādami nodokļus un citādi pārkāpdami likumu, iedzīvojušies uz valsts un līdzpilsoņu rēķina.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.