Aivars Ozoliņš: Oranžā kultūra

Šādas apsūdzības decembra sākumā izpelnījās Jaunais laiks, kad bija palūdzis Valsts kontrolei izvērtēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības līgumus. Turklāt jārēķinās, ka Latvijas inteliģences vadonei gandrīz visa Latvijas prese šķiet esam "dzeltena", ko viņa necik sen pat pieprasīja ierakstīt valdības sēdes protokolā. Un tomēr sešu miljonu latu vērtā līguma noslēgšanu par Rīgas akustiskās koncertzāles projektēšanu pēc tam, kad valdība bija noslēgusi vienošanos par 7,5 miljardu eiro aizņēmumu un izsludinājusi drakoniskus taupības pasākumus, jāvērtē kā "oranžās" politiskās kultūras tipiski cinisku demonstrējumu. Vēl tikai 19.decembrī valsts aģentūra Jaunie trīs brāļi, tak jau "populistiski" izdabādama vispārējam taupīšanas garam, paziņoja, ka akustiskās koncertzāles būvēšanu atlikšot uz 2011.gadu, liekulīgi skaidrodama, ka divu tik lielu objektu kā LNB un koncertzāles būvniecība vienlaikus neesot samērojama ar valsts ekonomiskajām iespējām. (Un neuzkrītoši piebilda, ka koncertzāles projektēšanu gan turpināšot.) Patiesībā jau abu objektu būvēšana vienlaikus arī līdz šim nebija plānota — koncertzāles "pamatakmeni" bija paredzēts ielikt ne agrāk kā 2010.gadā, turklāt — ko īsti tagad "atliks" būvēt, ja pat projektēšana nav īsti sākta? Novērsusi uzmanību, aģentūra gada pēdējā darba dienā parakstīja līgumu par apmēram sešu miljonu atvēlēšanu koncertzāles būvprojekta izstrādāšanai. Gan rīcības stils, gan tas, ka arī argumenti par "ekonomikas sildīšanu" krīzes apstākļos šoreiz nav vietā — jo krietna daļa šīs naudas nepaliks Latvijā un aizies Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Japānas uzņēmumiem — atstāj iespaidu, ka šos miljonus ļoti vajadzēja palaist apgrozībā par spīti tam, ko valdība lemj par taupīšanu un sabiedrība uzskata par izšķērdību. Drīz pašvaldību vēlēšanas, ziedojumu straume Tautas partijai sarūk, tāpēc nauda, kas nobirst, vezumam braucot caur starpniekfirmām, "oranžajiem" ir svarīgāka par savu tēlu, kas tā kā tā sabeigts? Droši vien arī tas ir "populistisks" un "dzeltens" minējums. Tāpat kā skolotāju, mediķu un policistu pieminēšana jeb pretstatīšana "inteliģencei", kad jāapgūst kulturāli miljoni. Jāvaicā, vai "dzeltens" ir arī TP maestro Raimonda Paula un citu pazīstamu mūziķu atbalsts Latvijas radio, kam budžets samazināts par 1,2 miljoniem, un vai ir populistiski vaicāt, kas dziedās jaunajā koncertzālē, ja tiks iznīcināts izcilais Latvijas Radio koris un citi, kas tur varētu dziedāt? Bet norādīt, ka grāmatu izdevējiem šogad būs jāmaksā četrreiz lielāks pievienotās vērtības nodoklis un ka Kultūrkapitāla fondam finansējums samazināts par diviem miljoniem — par trešdaļu —, kad Demakovas dižprojektam tiek seši miljoni, būtu nu jau inteliģences pretnostatīšana inteliģencei? Vai tomēr premjerministram Ivaram Godmanim, kurš uzstāj, ka jātaupa vienādi visiem?