Viss bija neparasti. Pirmo reizi Saeimas kārtējā sēde notika svētdienā. "Zaļie zemnieki" savas frakcijas sēdi rīkoja astoņos no rīta Saeimas, nevis frakciju ēkā, lai nav jāstaigā cauri ārā sapulcējušos cilvēku pūlim. Arī citi no valdošās koalīcijas ieradās krietni pirms laika un nelabprāt gāja ārā, un parasti tukšā bibliotēka sēžu starpbrīžos un starplaikā starp ārkārtas sēdi (kurā valdošā koalīcija, protams, pauda uzticību savējiem — aizsardzības ministram Veldrem (TP) un zemkopības ministram Rozem (ZZS)) — bija pārpildīta. Bijušais premjerministrs, nu vienkārši deputāts Aigars Kalvītis, kas bija iestrēdzis Prāgas lidostā un ieradās ar nokavēšanos, Saeimā iespruka pa sāndurvīm tieši no melna limuzīna. (Kā pats skaidroja — jo gribējis parunāties ar cilvēkiem, kuri, kā viņam kāds teicis, stāvējuši tieši tur.) Un pēc balsojuma par Loskutova atstādināšanu, nesagaidījis sēdes beigas, tāpat aizmuka, paķēris līdzi Veldri, kas vairākas stundas pēc uzticības saņemšanas bija dīki nīcis pīpētavā un kafejnīcā. Toties koalīcijai atkāpšanās ceļš nebija paredzēts, balsojums bija dzelžaini "sakārtots". Par tā iznākumu vairs nepalika šaubu, kad Loskutovam atbalstu deklarējušais Saskaņas centrs atteicās no citu opozīcijas pārstāvju priekšlikuma boikotēt sēdi, kas būtu atstājis iespēju, ka koalīcijai varētu pietrūkt balsu kvorumam. (SC pārstāvis Andrejs Kļementjevs, kam silta vieta Saeimas prezidijā, vispār nebija atnācis, tāpat kā "neatkarīgais" Visvaldis Lācis, toties koalīcija bija atgādājusi parasti treniņos aizņemto svarcēlāju Ščerbatihu (ZZS).) Citādu iznākumu valdošie nevarēja pieļaut. Kopš pērnā rudens, kad Kalvītis sāka Loskutova histēriskās medības, tie bija uzdzinuši sevi tik augstu kokā, ka lēkt tagad zemē — atstāt Loskutovu amatā — būtu bijis nāvējoši, tāpēc izvēlējās uzrāpties vēl augstāk — pabeigt iesākto, pat zinādami, ka vēlētāji to diezin vai piedos un cerība, ka divos gados līdz vēlēšanām viss kaut kā nokārtosies, ir iluzora. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Kalvītis gana skaidri pasludināja, lai neceram uz korumpētu politiķu iegrožošanu, kamēr pie varas ir šīs četras partijas. Neparasti satrauktais Kalvītis no Saeimas tribīnes kliedza, ka Loskutovs, izrādās, "ir stāvējis pāri valdībai un Saeimai", bijis "pret mums" un centies "pataisīt mūs par neliešiem tautas acīs" un par "noziedzniekiem". Viņš piesolīja — "kamēr Tautas partija būs varā", tādi vadītāji kā Loskutovs "nestrādās nevienā valsts iestādē". Uzskatīsim to par Kalvīša doktrīnu: kamēr TP ir pie varas, politiķiem nav jāievēro likumi. Tātad arī vēlētājiem izvēle kļūst vienkārša: vai nu TP un tās "partneri" ZZS, LPP/LC un TB/LNNK pie varas, vai nu godīga politika un tiesiska valsts.
Aivars Ozoliņš: Pa sāndurvīm strupceļā
Tādas bailes no tautas nosodījuma, kādas bija Saeimas deputātiem svētdien, nebija izpauduši pat 1990.gada 4.maijā pret Latvijas neatkarību balsojušie. Tādas ovācijas, kādas saņēma KNAB priekšnieks Loskutovs, pirms tam pie Saeimas bija izpelnījušies tikai pirms astoņpadsmit gadiem par Neatkarības deklarāciju balsojušie.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.