Atlaist Saeimu? To var tikai tauta, kas Saeimu ievēl. Līdz šim vienīgi Valsts prezidents varēja ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Turpmāk, sākot ar nākamo Saeimu, to varēs ierosināt arī tauta pati - šādus grozījumus Satversmē, pret ko vēl pavisam nesen kategoriski iebilda valdošais vairākums, parlaments trešdien pieņēma lielā vienprātībā.
Saeimas atlaišanu varēs ierosināt ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju, un Saeima būs atlaista, ja par to nobalsos vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Taču šādu tautas nobalsošanu nevarēs ierosināt gadu pēc Saeimas sanākšanas un gadu pirms tās pilnvaru beigām, Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās nobalsošanas par Saeimas atlaišanu.
Ne tuvu nebūs tā, ka varēs sasaukt mītiņu, korī pakliegt "atlaist Saeimu!", un ar to pietiks. Būs jāpastrādā gan tiem, kuri to ierosinās, gan tiem, kuri atbalstīs. Taču šāda iespēja būs, un tautas priekšstāvjiem nāksies rēķināties, ka vēlētāji viņus var paši arī pieprasīt atlaist un to izdarīt. Jau tas vien vairos politiķu atbildību vēlētāju priekšā un līdz ar to uzlabos politiskās vides kvalitāti, tā ka vislabākais jauno Satversmes grozījumu iespaids būtu - ka tos nevajadzēs izmantot.
Gan šajos grozījumos paredzētā Saeimas atlaišanas procedūra, gan arī pašu šo grozījumu tapšana atgādina, ka politika ir process, kas nenotiek pats no sevis, ka demokrātija ir labākā valsts iekārta, taču prasa pastāvīgu darbu. Politiskām pārmaiņām vajag laiku un pūliņus - ir jārēķinās, ka tām būs pretestība, un ir jābūt gataviem ilgstošai piepūlei, lai tās panāktu.
Šie grozījumi Satversmē bija viens no trim uzdevumiem, kurus prezidents Valdis Zatlers 14.janvārī izvirzīja Saeimai, piesolīdams ierosināt tās atlaišanu, ja tie netiks izpildīti līdz 31.martam. Taču pirms tam - pērnā gada augusta sākumā - notika referendums par līdzīgiem grozījumiem Satversmē, kurus atbalstīja vairāk nekā 600 tūkstošu vēlētāju, ar ko tomēr nedaudz pietrūka, lai tie stātos spēkā. (Starp citu - ar to pietiktu, lai atlaistu Saeimu atbilstoši trešdien pieņemtajiem grozījumiem.) Vēl pirms tam Centrālā vēlēšanu komisija bija savākusi vienas desmitās daļas vēlētāju parakstus šāda referenduma rīkošanai - pēc tam, kad Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība bija savākusi desmit tūkstošus notariāli apstiprinātu parakstu ar šādu prasību.
Pēc grozījumu pieņemšanas trešdien galīgajā lasījumā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP) gan pauda gandarījumu, cik labi viss izdevies, gan brīdināja, ka "Saeimas atlaišanas jautājums nedrīkstētu kļūt par ikdienas politiskās un ekonomiskās cīņas ieroci".
Tādā redakcijā, kādā šie grozījumi būs spēkā, tos nevarēs izmantot ikdienā, taču pēdējos mēnešos tieši Tautas partija bija visnekaunīgāk mēģinājusi "Saeimas atlaišanas jautājumu" izmantot par ikdienas politisko ieroci - bija iesniegusi Saeimā Satversmes grozījumus, kuri ļautu parlamentam pašam sevi atlaist, turklāt šīs tiesības būtu jau šai Saeimai, nevis tikai nākamajai, kā tam ar pamatlikuma grozījumiem būtu jābūt. Pat tad, kad Mužnieces pašas vadītās komisijas vairākums bija tos noraidījis, TP, kas acīmredzot bija izkalkulējusi plusus sev, ja ārkārtas vēlēšanas notiktu nekavējoties, uzstāja, lai Saeima par tiem tomēr balso. Februārī tos noraidīja arī Saeima.
TP un iepriekšējai četru partiju valdošajai koalīcijai, kura uzreiz pēc šīs Saeimas vēlēšanām bija pasludinājusi, ka tās esot bijušas "referendums" par uzticību tieši šādai koalīcijai, patiesībā pienākas lielākie nopelni pašreizējo grozījumu tapšanā. Tās pilnīgā nerēķināšanās ar "kvaukšķiem" un atklāta vēršanās pret tiesiskumu Latvijā (var atgādināt mēģinājumus grozīt drošības likumus un sagraut KNAB) izraisīja protestu vilni, kura virsotnes bija vispirms lietussargu revolūcija aizpērn, pēc tam referendums par Satversmes grozījumiem pērn, kuru Aigars Kalvītis bija nodēvējis par "politisku izrādi, kuras rezultātā tiek grauti valsts konstitucionālie pamati". Bet Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) pat bija brīdinājis, ka "nākamajā rītā mēs pamodīsimies pavisam citā Latvijā" - viņam rēgojās teju vai krievu tanki. Referenduma neizdošanos koalīcijas kungi apsveica kā savu "uzvaru" un viņu piesaukto pamatu graušanas "izgāšanos".
Tomēr trešdien par grozījumiem Satversmē balsoja 85 deputāti.
Valsts konstitucionālie pamati nav vis sagrauti, bet gan ir nostiprināti, un turklāt Saeima rīkojās prātīgi, pagaidām nolikdama plauktā citus Valda Zatlera ieteiktos grozījumus, kuri paredzēja Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu - tiesības atlaist Saeimu uz vairāku nosacījumu pamata. Tas varētu jūtami izmainīt pašreizējo līdzsvaru starp parlamentu, valdību un prezidentu un virzīt Latviju no parlamentāras uz prezidentālu valsti. Kā parādīja Zatlera "ultimāts" Saeimai un valdībai, prezidentam jau tagad Satversme dod iespējas itin būtiski ietekmēt politikas virzību. Pirms diskutēt par vēl lielākām, būtu jāpadzīvo ar nupat pieņemtajiem grozījumiem; iespējams, ka tiesības rosināt Saeimas atlaišanu ne tikai prezidentam, bet arī tautai būs gana efektīvs mehānisms parlamenta atbildības nodrošināšanai, un vēl radikālāku nevajadzēs.
Bet ar pamošanos ir tā, ka mēs katru dienu pamostamies tādā Latvijā, kādu paši ar saviem darbiem iepriekšējā dienā esam veidojuši, un diezin vai gribētu pamosties tādā, ko citi mainījuši bez mūsu ziņas. Tā tam jābūt arī turpmāk.