Referendumu augusta sākumā par tautas tiesībām atlaist Saeimu valdošās koalīcijas partijas nodēvēja par savu "uzvaru" un par "valsts konstitucionālo pamatu graušanas" mēģinājuma "izgāšanos". Tomēr, lai vismaz skata pēc nopūderētu savu uzkrītoši biezo ādu, stājās patēlot, ka rēķinās ar vairāk nekā 600 tūkstošu vēlētāju gribu, kuri bija balsojuši par tiesībām atlaist Saeimu, un sākšot strādāt pie "pārdomātiem" un "izsvērtiem" grozījumiem Satversmē. Apakškomisiju, lai, šādai domāšanai un svēršanai nodibināja. Darbs pie Satversmes grozījumiem būšot pirmais, pie kā Saeima ķeršoties rudens sesijā, tie solīja.
Tiktāl solījums izpildīts — ceturtdien pirmajā sēdē pēc vasaras brīvdienām Saeimai priekšā bija divi opozīcijas politiķu iesniegti Satversmes grozījumu projekti, un vairākums izvēlējās sliktāko no abiem — JL iesniegto —, bet Pilsoniskās savienības priekšlikumu, kas korekti atkārtoja referendumā atbalstu neguvušo, tagad ar augstāku Saeimas atlaišanai nepieciešamo vēlētāju skaitu papildināto priekšlikumu, protams, noraidīja.
Pirmā un principiālā atšķirība starp abiem priekšlikumiem ir tāda, ka PS variantā runa ir tieši par tautas tiesībām atlaist Saeimu, bet JL piedāvājums attiecas uz Valsts prezidenta tiesībām.
PS piedāvāja papildināt Satversmes 14.pantu, kurā noteikts, ka "vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus". Klāt nāktu tiesības vienai desmitajai daļai vēlētāju ierosināt visas Saeimas atsaukšanu. Saeima būtu atsaukta, ja par to referendumā izteiktos "vairākums balsotāju, kas nav mazāks par pusi no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita". Skaidri un saprotami, ņemts vērā arī prezidenta paspārnē strādājušās komisijas ieteikums paaugstināt parlamenta atlaišanai nepieciešamo barjeru. (Referendumam piedāvātajā projektā Saeimu varētu atlaist puse no puses iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos, kas lika valdošajiem šausmināties, ka to varēšot atlaist niecīgs vēlētāju skaits.)
Toties JL piedāvājums tiesības atlaist Saeimu paredz atstāt prezidentam, papildinot Satversmes 48.pantu, ka viņam ir jāierosina Saeimas atlaišana, ja to pieprasa desmitā daļa vēlētāju. Tad notiek referendums. Un te nu tekstā redzam mudžekļainus brīnumus. Pašlaik Satversmē rakstīto, ka Saeima ir atlaista, "ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu", JL papildinājis — "un ja par Saeimas atlaišanu ir izteikušies vairāk nekā puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita". Pirmajā acu uzmetienā var šķist, ka papildinājums nezin kāpēc atkārto Satversmē jau pateikto, taču, rūpīgāk pārlasot, rodas jautājums — cik tad referendumā jābūt šo "balsotāju", lai referendums būtu noticis? Vai nesanāk, ka Saeimas atlaišanai nepieciešamajai pusei no pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita ir arī jābūt pusei no referenduma dalībniekiem? Tātad kvorums, lai referendums būtu uzskatāms par notikušu, ir Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaits? Tādā gadījumā tiesības tautai atlaist Saeimu būtu fiktīvas — tas nekad neizdotos.
Toties Saeimu varētu atlaist prezidents, vairs neriskēdams ar savu amatu, — JL piedāvā vispār atteikties no pašreizējās 50.panta redakcijas, ka prezidents uzskatāms par atlaistu, ja referendumā vairāk nekā puse balsotāju izsakās pret Saeimas atlaišanu. Kādēļ jāizjauc līdzsvars starp prezidentu un Saeimu un jābruģē ceļš uz prezidentālu republiku?
Priekšlikuma iesniedzēji skaidro, ka tas esot izstrādāts jau 2004.gadā, bet tagad iesniegts, jo "ir svarīgi iespējami ātri sabiedrībai parādīt, ka parlaments var vienoties par redakciju, kas reāli pieļauj Saeimas atlaišanu", kā teic Solvita Āboltiņa. Rezultātā parlaments tikai parādījis, ka var ātri vienoties par redakciju, kas reāli nepieļauj Saeimas atlaišanu.
2004.gadā JL sāka runāt par Satversmes grozījumiem pēc Einara Repšes valdības krišanas — lai "saglabātu jaunos laikus". Saprotams, šāda varas saglabāšanas motivācija radīja tikai skepsi par partijas nodomiem. Ironiski, ka koalīcijas partijas pret to izturējās klaji izsmējīgi, piemēram, Aigars Kalvītis, ar kuru priekšgalā ceturtdien 13 Tautas partijas deputāti balsoja par šo grozījumu nodošanu komisijām, tolaik pārmeta Repšem savas personības pārvērtēšanu, jo "Latvijas valstī neviens cilvēks nestāv pāri Satversmei". Vai iznāk, ka tagad Kalvītis pats stāv tai pāri?
Taču arī JL skaidrošanās, ka šie grozījumi tagad iesniegti, lai būtu kāds pamats diskusijai, izklausās nenopietni. Ja jau vienalga, par ko diskutēt, tad var atgādināt, ka tolaik Repše uzstāja, ka jārīko vēlēšanas ikreiz, kad krīt valdība vai "valdošā partija nolemj, ka nu pienācis laiks rīkot jaunas vēlēšanas". Nebūtu brīnums, ja arī to valdošā koalīcija tagad atbalstītu. Tās mērķis ir izmantot šīs diskusijas politiskām intrigām un novest līdz absurdam. JL diemžēl ir palīdzējis darīt tieši to.