Latvijas Banka bija spiesta pirmo reizi kopš valdības vienošanās ar SVF veikt intervenci lata kursa noturēšanai. Bet viens no šīs vienošanās nosacījumiem ir budžeta deficīta ierobežojums — ne vairāk kā pieci procenti no iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka budžeta izdevumi nekavējoties jāsamazina par līdz pat 700 miljoniem.
Varbūt neko vairāk arī nevarējām cerēt pēc četrarpus treknus gadus valdījušās kompānijas, taču Valda Dombrovska (Jaunais laiks) valdības veidošanas process un beigās arī tās sastāvs atstāj iespaidu, ka, nudien, kā viņš pats to pateica, līdz šim valdījušo koalīcija tiešām "nometa varu" zemē, taču jaunās līderis to pacēla ar ļoti gariem zobiem. Uzreiz jāteic, ka diezin vai viņam var pārmest ekonomiskās situācijas nopietnības izpratnē balstīto piesardzību — to, ko iepriekšējie nometa zemē, nevar uzskatīt par ļoti iekārojamu lietu. Taču paslavēt valdības veidotāju un viņa sabiedrotos varēs pirmām kārtām par to, ka valdība būs vispār tapusi, nevis par to, kā tapusi un kāda ir.Tas ir tas mantojums, ko trekno gadu un gāzi grīdā koalīcija nometa pie kājām jaunās veidotājiem. Var saprast, ka Dombrovskis neizrāda milzu entuziasmu par viņam uzkritušo darbu. Tomēr viņa valdības tapšanas gaita liek brīnīties, vai viņš to veido, vai tikai ļauj pašai kaut kā tapt. Jāuzsver, ka nav šaubu par Dombrovska un Repšes apņēmību sakārtot budžetu, taču rodas jautājums, vai to varēs izdarīt ar šādi izveidotu komandu.
Vienkārši anekdotiska ir situācija, kad Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība — divas līdz šim sabiedrotās partijas no opozīcijas — sasauc preses konferenci, lai publiski skaidrotos, ir vai nav un kuram tieši Dombrovskis piedāvājis izglītības ministra amatu. Un kāpēc valdības veidotājam jātiekas ar Saskaņas centra līderi Nilu Ušakovu pēc tam, kad pats jau ir nosaucis Ministru kabineta sastāvu, turklāt kopš prezidenta uzdevuma saņemšanas bija gana nepārprotami pateicis, ka šis politiskais spēks nebūs valdībā? "Dombrovskis informējis SC par reālo ekonomisko situāciju valstī," lasām tikšanās atreferējumā. Paga — Ušakovs tagad ir uzzinājis par "reālo" situāciju, bet visi citi Latvijas iedzīvotāji par to vēl nezina?
Ar situācijas nopietnību nesaderīga bērnudārza pieskaņa ir arī citu it kā nopietnu politiķu darītajam un runātajam valdības tapšanas gaitā. Tautas partijas Mareks Segliņš nezin kāpēc paziņo, ka Godmanis neesot pelnījis vadīt Zemkopības ministriju jeb "stādīt kartupeļus un ganīt zirgus". Vai jāsecina, ka LPP/LC vēlme redzēt Godmani Satiksmes ministrijā nozīmēja, ka viņš tikai gribētu pastūrēt dzelzceļa lokomotīvi vai pasta mašīnu? Un vai tātad "zaļo zemnieku" kandidāts zemkopības ministra amatam, Piebalgas alus valdes priekšsēdētājs Jānis Dūklavs pārtaisīs ministrijas māju par alus brūzi? Bet Segliņš pats līdz šim iekšlietu ministra amatā skraidīja pakaļ bandītiem ar pistoli rokā? Un ko darīs Tieslietu ministrijā?
Segliņš Tieslietu ministrijā ir viena no Dombrovska valdības potenciālajām dziļbumbām. Šī ministrija var apturēt valdības lēmumus un rīkojumus. Taču problēma var būt arī Dombrovska partijas biedrs un topošais finanšu ministrs Einars Repše, kas, kā zināms, iesaistījies dažādos neveiksmīgos finanšu darījumos. Vai vienmēr izdosies līdzsvarot premjerministra Dombrovska, finanšu ministra Repšes un viņa kreditora Valērija Belokoņa intereses?
Tas var būt nopietnāk nekā Ģirta Valda Kristovska (PS) it kā saistība ar ZZS permanentā premjerministra kandidāta Aivara Lemberga tā dēvētajiem oponentiem Ventspilī, kas beigās liedza viņam pretendēt uz šo amatu. Taču kompromiss — satiksmes ministra amata atdošana Kasparam Gerhardam no TB/LNNK — var izrādīties šķietams. "Tautisko" privatizēšanas lielmeistaru partijas pārstāvim var būt itin viegli "iziet uz sakariem" ar politisko visēdāju Šleseru par viņa biznesu turpināšanos ministrijā.
Labi, ka aktierim un uzņēmējam Jurim Žagaram pietika godaprāta nepieņemt kultūras ministra amata piedāvājumu, lai nav jānonāk interešu konfliktā ar brāli, Operas direktoru Andreju Žagaru, taču — kāpēc politiķiem, zinot šo potenciālo interešu konfliktu, viņam šo amatu vispār vajadzēja piedāvāt? Un kā Linda Mūrniece (JL) izvairīsies no interešu konflikta ar savu vīru, kas vada Valsts policijas struktūrvienību — turpinādama stāstīt, ka policija nav ministrija? Vai tas jāsaprot tā, ka ministre neuzņemas nekādu atbildību par policijas darbu? Nu, un Imants Lieģis, kas varētu kļūt par aizsardzības ministru, ir labs cilvēks un profesionāls diplomāts, taču PS, kas viņu izvirza, ir gan Kristovskis, gan Sandra Kalniete, kuri varētu uzņemties politisku atbildību par šo vienmēr svarīgo jomu, tomēr izvēlas rīkoties līdzīgi kā "zaļie zemnieki", kuriem amatus gan gribas, bet kandidāti vienmēr jāmeklē partijas otrajā vai trešajā ešelonā, vai pat ārpus tās.
Šī nebūs labākā iespējamā valdība — pārāk daudz tajā trekno gadu tauku un pārāk maz tās veidošanā parādās krīzes apstākļiem atbilstoša rīcība. Taču, ja neapstiprinās Dombrovska valdību, mums draud ārkārtas vēlēšanas, Latvijai aizdotās naudas pazaudēšana, ekonomikas sabrukums. Tāpēc Saeimai šī topošā valdība ir jāapstiprina. Taču jau tās deklarācijā ir jābūt visiem tūlīt darāmajiem un — jā, tā nu tas būs — ļoti nepopulārajiem darbiem. Lai nu kā — ja jaunā koalīcija spēs par šiem darbiem vienoties, valdības veidošana dod cerības uz efektīvāku rīcību krīzes apstākļos, nekā ja to būtu turpinājusi mēģināt darīt Godmaņa valdība.