Aivars Ozoliņš: Runas spēks

novembrī. Abu dakteru uzstāšanās nebija gluži psihoterapijas seansi tautai, kādus mēdza sarīkot prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, tomēr, ja arī ne ārstēšanās, tad vismaz pilsoniskas ziņkāres labad ir vērts ieklausīties, ko valsts gadadienā mūsu augstākie priekšstāvji centās mums — par mums, valsti un par sevi — pateikt. (Ja būtu runājis arī Ministru prezidents Ivars Godmanis, tad gan vēstījums droši vien būtu bijis viens vienīgs salūts — "pirmkārt, budžets, otrkārt, budžets, treškārt, budžets, smagi, grūti". Bet to mēs vēl dzirdēsim, priecīgi Ziemassvētki un laimīgs Jaungads drīz būs klāt.) Ja ātri un īsi jāpateic, kas no Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja valsts svētkos runātā pirmais nāk atmiņā, tad Valdim Zatleram tas bija — "groziet Satversmi" —, bet Gundaram Daudzem — "maksājiet nodokļus". Tātad abu vēstījums ir par atbildību. Taču abiem dažāds galvenais adresāts. Zatleram tā ir Saeima, kas vienīgā var grozīt Satversmi un kurai tātad būtu jāpalielina sava atbildība vēlētāju priekšā, piešķirot tiem tiesības ierosināt parlamenta atlaišanu. Savukārt Daudze vērsās pie "cilvēkiem", kuriem tātad būtu jāuzņemas lielāka atbildība vismaz par to savas un līdzpilsoņu labklājības daļu, kuru pārdala "valsts" jeb "mēs" — tie, kuri iekasē nodokļus un piešķir algas, pensijas un pabalstus. To, ka ir runa par atbildību, abi uzsvēra īpaši. Zatlers: "Es šodien atkal runāšu par atbildību." Un precizēja: "Vēlos vēlreiz runāt par politiķu atbildību." "Jā, runa ir par atbildību," Daudze pievienojās. Taču precizēja: "Ne tikai par to atbildību, ko jebkuram pilsonim ir tiesības prasīt no valsts, bet arī katra pilsoņa atbildību pret valsti." Gribēdami vai negribēdami, abi lika domāt ne tikai par atbildību, bet pirmām kārtām par to, kas tieši viņu ieskatā ir valsts. Zatleram sanāca sirsnīgi vienkārši: "Mēs visi esam piederīgi šai valstij (..) Un mēs visi kopā esam atbildīgi par Latviju!" Daudzem, kas acīmredzot ērtāk iejuties lēmēju kastai piederīgo ādas krēslā, tik vienkārši neiet. Valoda, kā vienmēr, pasaka arī to, ko runātājs pats negribētu. Saeimas priekšsēdētāja runa ir cīkstēšanās ar jēdzieniem "valsts", "mēs" un "tauta" (pēdējās varianti ir "cilvēki", "pilsoņi"). Divi pirmie iznāk esam viens un tas pats, taču trešais ne vienmēr ir tas pats, kas pirmie divi. Vienu reizi Daudze gan tā kā taisnodamies bilda, ka "valsts — tie esam mēs visi, kas šeit dzīvo", citā vietā tā kā aizbildinādamies — sak, tā ir rakstīts, — atgādināja pats sev, ka "valstī, kurā, kā to nosaka Latvijas Republikas Satversme, suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Taču atkal un atkal izpauda, ka ne tikai valsts ir tie, kuri lemj, bet arī vēsturi mēdz virzīt tādas kā citplanētiešu, revolūcijas importētāju grupas. Piemēram, runādams par sarkanbaltsarkano karogu: "Latvijas tautai to rokās ielika Latvijas Tautas fronte." (Salīdzinājumam — Zatlers: "Kad 1940.gadā ienāca sveša vara, mēs bijām spiesti karogu slēpt (..) Mēs to sargājām un glabājām.") No Daudzes uzzinājām, ka brīvību atguvām tāpēc, ka pirms divdesmit gadiem "atkal tika izteikts aicinājums celties un iet". "Liela loma ir tam, kā uzrunāt cilvēkus", "mums jāspēj formulēt uzdevumus", "Saeima un valdība apzinās", "bieži vien valstij tiek adresēti pārmetumi par procesiem, ko tā nevar ietekmēt" — tas par tiem, kuri pieņem lēmumus. Proti, par "valsti" jeb tiem "mums", kuri esot "gatavi strādāt, gatavi darīt un izskaidrot sabiedrībai, kāpēc tiek veiktas tādas vai citādas darbības, kāpēc tiek pieņemti vieni vai otri lēmumi". Savukārt par "sabiedrību", "tautu" jeb tiem "cilvēkiem", kuriem šie lēmumi jāpilda, "valsts" jeb "darītāju" pārstāvis bargi teica — "mēs varam prasīt un mums jāprasa visiem, jebkuram sabiedrības loceklim: vai (..) esi izpildījis saistības pret valsti — godīgi samaksājis visus nodokļus". Vai Daudzem ienāca prātā, ka viņš to prasa arī smagos kriminālnoziegumos, tai skaitā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un apzināti nepatiesu ziņu norādīšanu mantiskās deklarācijās apsūdzētajam Aivaram Lembergam, kas bija starp viņa runas klausītājiem Nacionālajā teātrī, vai arī Ventspils mērs, Daudzes "zaļo zemnieku" patrons un viņa Latvijai un Ventspilij īpašnieks pieder pie tiem, kuri "formulē uzdevumus"? Pirms tautas nobalsošanas par grozījumiem Satversmē šovasar Daudze biedēja, ka tās izdošanās gadījumā "nākamajā rītā mēs pamodīsimies pavisam citā Latvijā". Vai nu neesam pamodušies, vai esam pamodušies tajā pašā, barikādes, kuras pie varas esošie iedomājas esam uzcēluši ap savu privātīpašumu Latvijas valsti, tie nesteidz nojaukt. Pēc referenduma iniciatīvu panākt izmaiņas Satversmē uzņēmies prezidents, taču trešdien, dienu pēc Zatlera runas ar aicinājumu Saeimai izdarīt to, ko prasīja 600 tūkstošu pilsoņu, Saeimas negribīgi izveidotā apakškomisija šo grozījumu sagatavošanai pauda šaubas par savas pastāvēšanas jēgu. Prasīt no citiem ir ērtāk, nekā pašiem riskēt ar lielāku atbildību. Daudzem taisnība, ka valsts esam mēs visi, taču par atbildību un pienākumiem pret mums visiem Zatleram precīzāka valoda.