Neatkarību pasludinājušajā bijušajā Dienvidslāvijas provincē ANO misija bija pildījusi pagaidu administrācijas funkcijas kopš 1999.gada, taču tās pārtraukšanu arī pēc jūnijā pieņemtās Kosovas konstitūcijas bloķē ANO Drošības padomes locekle Krievija. Pērn decembrī uzsāktā Eiropas Savienības misija pilnā apjomā aizstāt ANO misiju nevar, jo arī tam ir nepieciešams Drošības padomes lēmums.
ES policisti, izmeklētāji, tiesneši un citi administratori turpinās pārņemt pilnvaras no ANO misijas pārstāvjiem (ANO ģenerālsekretārs ierosina "turpmākus soļus", kuri ļautu ES paplašināt savu lomu Kosovā), par spīti Maskavas pretestībai, taču ES misijai faktiski nav teikšanas serbu apdzīvotajā Kosovas ziemeļu daļā. Rezultātā notiek de facto Kosovas sadalīšana.
Kosova paliek un vēl labu laiku būs problēma starptautiskajai sabiedrībai. Arī parlamenta vēlēšanās maijā Serbijā uzvarējušie rietumnieciski orientētie spēki neatzīst Kosovas neatkarību. Tomēr Serbijas jaunās valdības un prezidenta Borisa Tadiča vēlme tuvināt savu valsti Eiropas Savienībai pašlaik ļauj cerēt, ka Belgrada vismaz necentīsies konfliktu saasināt, kaut gan Maskava, nav šaubu, turpinās to darīt.