Aivars Ozoliņš: Šķēles burās
Nupat šīs shēmas nāk redzamas dārgās, taču politiski "pareizās" un Eiropas Savienības arī finansiāli atbalstītās "zaļās" elektroenerģijas ražošanas laukā. Vēja parkiem un mazajiem HES, no kuriem valsts monopolists Latvenergo iepērk elektroenerģiju par tā dēvēto dubulto tarifu, klāt nāk vēl arī biogāze, no kuras ražoto enerģiju arī pirks par ekonomiski nepamatoti augstu, taču ekoloģiski cēli aizbildināmu cenu, un arī te uzreiz klāt ir tie paši valsts kā uzņēmuma apsaimniekotāji ar tiem pašiem vecajiem peļņas nosmelšanas rīkiem.
Lauksaimnieki jau labu laiku bija gatavojušies ražot biogāzi un tikt pie valsts garantētā iepirkuma, vairāki bija saplānojuši jauno biznesu, pat saņēmuši no Ekonomikas ministrijas apstiprinājumu saviem projektiem, ieguldījuši naudu un posušies sākt ražošanu, taču nupat piepeši uzzinājuši, ka elektrību Latvenergo no viņiem nepirks par valsts garantēto paaugstināto tarifu, jo visas kvotas jau esot sadalītas. Pareizāk, ir atdotas ar TP vecbiedru liepājnieku Andri Griģi saistītajām firmām Bio Energy VB un Going Green un ar viņu vismaz netieši saistītam uzņēmumam Taka–G, kuram nupat martā reģistrētas 26 meitasfirmas. Desmit no tām atšķiras tikai ar kārtas skaitļa numuru, ir reģistrētas vienā adresē Liepājā un nu tik nodarbosies ar biogāzes ražošanu, ko pārdos valstij par sev ļoti izdevīgu cenu — 12.martā apstiprinātie jaunie noteikumi to noteic 19 santīmus par kubikmetru, kas krietni pārsniedz pat pirms tam ļoti optimistiski cerētos 15 santīmus un, kā aprēķinājis Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš, nodrošinās pārdevējiem 18 miljonu latu gadā.
Kāpēc tieši šīs firmas? EM Enerģētikas departamenta vadītājs Uģis Sarma paskaidro, ka vienkārši tāpēc, ka to iesniegumi pirmie reģistrēti Valsts kancelejā.
Viens no tiem, kuri bija gatavojušies ražot biogāzi un ir palikuši ar garu degunu, lauksaimnieks un motobraucējs Jānis Vinters svētdien raidījumā Nekā personīga stāstīja, ka esot aizlaikus brīdināts — "tu tur nebāzies, tur jau Šķēle visu sarunājis, tur visi miljoni jau ir sadalīti". Baumas un meli?
Ja patinam filmu deviņus gadus atpakaļ, tieši šādu shēmu redzam lietotu arī par dubulto tarifu iepērkamajai vēja ģeneratoru ražotajai elektroenerģijai. 2000.gada maijā toreizējais premjerministrs Andris Šķēle, kas tobrīd dažas dienas pildīja arī ekonomikas ministra pienākumus, parakstīja rīkojumu par atļauju uzņēmējam Jurim Kajakam, kas bija steigā reģistrējis veselas 20 firmas Vēja parks ar kārtas numuriem, būvēt 11 vēja elektrostacijas (uz dubulto tarifu varēja pretendēt tikai tādas, kuru jauda nepārsniedza 2 megavatus). Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis pēc tam, saprotams, apliecināja, ka viņam neesot pamata šādu lēmumu apšaubīt.
Jau 2002.gadā visi vēja parki piederēja firmai Rets investīcijas, kura tagad pieder Šķēles meitām un sievai un arvien pārdod elektroenerģiju Latvenergo par dubulto tarifu (12,5 santīmiem par kilovatstundu), bet drīz varēs pretendēt arī uz dalību jaunā valsts atbalsta shēmā, kas nu jau paredz garantētu iepirkumu par 13—14 santīmiem par kilovatstundu. Zīmīgi, ka Ekonomikas ministrija, ko tobrīd vadīja pašreizējais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), šo fiksēto cenu noteica aizejošās Godmaņa valdības pēdējās dienās, kad piepeši atcēla arī iepriekš izsludināto konkursu 100 megavatu vēja enerģijas obligātajam iepirkumam, kura nosacījumi paredzēja, ka pārdodamās elektroenerģijas cena nevar būt augstāka par 7 santīmiem par kilovatstundu. Tātad Latvenergo un galu galā visiem elektroenerģijas patērētājiem var nākties maksāt par to līdz pat 28 miljoniem latu gadā, nevis 14 miljonus, ja cena būtu palikusi kā konkursa noteikumos. Jaunajos noteikumos konkurss vairs nav paredzēts, un pretendentu atlases princips ir tāds pats kā biogāzes ražotājiem — kas pirmais brauc, tas pirmais dabū. Starp pirmajiem pieteikumu iesniedzējiem ir ar TP ļaudīm saistīta firma Rapsoil, kas gribētu saražot 70 procentus no visa valsts iepirkuma.
"Mēs mīlam šo valsti!" TP sludinājusi gadiem ilgi. Redzot, cik trekni ienesīga "valsts kā uzņēmums" (arī Šķēles savulaik pasludināts princips) ir bijusi un ir partijas īpašniekam, nav iemesla apšaubīt nedz viņa mīlestību, nedz neapmierinātību ar visu "saimniecisko" ministriju atdošanu citām partijām jaunajā valdībā. Tomēr Valda Dombrovska (JL) valdībai atvēlētais sabiedrības uzticēšanās kredīts saistīts arī ar cerībām uz valsts atraisīšanu no šādu kungu aprēķina mīlestības skavām. Jaunais ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) sola nodrošināt, lai vēja enerģētika būtu godīgs bizness. No šīs valdības varam prasīt vairāk — lai politika un valsts vadīšana pārstāj būt dažu cilvēku privāts bizness.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.