Tuvākajās dienās Karadžiču izdos Hāgas kara noziegumu tribunālam, un jācer, ka atšķirībā no "Balkānu miesnieka", bijušā Serbijas prezidenta Slobodana Miloševiča, kas 2006.gadā nomira vieninieka kamerā neilgi pirms sprieduma pasludināšanas, Karadžičam ir labāka veselība un mūža atlikušo daļu viņš pavadīs cietumā kā notiesāts kara noziedznieks.
Bosnijas serbu ultranacionālais līderis 1992.—1995.gada pilsoņu kara laikā bija etnisko tīrīšanu Bosnijā galvenais arhitekts un ir atbildīgs par apmēram 300 tūkstošiem šā kara upuru. ANO Starptautiskais kara tribunāls apsūdz viņu un tā laika Bosnijas serbu spēku militāro komandieri Ratko Mladiču, kas arvien ir meklēšanā, genocīdā un noziegumos pret cilvēci. Divas šaušalīgākās šo noziegumu epizodes ir 43 mēnešus ilgušais Bosnijas galvaspilsētas Sarajevas aplenkums, kurā tika nogalināti vismaz 12 tūkstoši pilsētas iedzīvotāju, un masu slaktiņš Srebrenicā 1995.gadā, kurā tika nogalināti vairāk nekā 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu.
Diplomāts Ričards Holbrūks, kas vadīja ASV delegāciju sarunās par Deitonas miera līguma noslēgšanu, kas 1995.gadā izbeidza Bosnijas karu, uzskata Karadžiču par ļaunāko no Balkānu ļaundaru trijotnes un dēvē viņu par "Eiropas Osamu bin Ladenu". Miloševičs (kurš, starp citu, sevi reiz nodēvēja par "Serbijas ajatollu Homeinī") bija oportūnists, kas izmantoja serbu nacionālismu varas iegūšanai un paturēšanai, Mladičš slaktēja civiliedzīvotājus kā dedzīgs izpildītājs, bet Karadžičs bija pārliecināts rasists.
Kā to mēdz pamatot rasistiski motivēti masu slepkavas, viņš tikai sargājis savus līdztautiešus no iznīcības. Vēl "humānāks" šādas noziegumu attaisnošanas paraugs ir viņa mēģinājumi kara laikā ieskaidrot rietumu žurnālistiem, ka tie pilnīgi ačgārni saprotot "etnisko tīrīšanu" — musulmaņiem būtu nevis jāsūdzas, ka viņi tiekot ar varu padzīti no savām mājām, bet gan jābūt pateicīgiem par viņiem sniegto iespēju "atgriezties" savās īstajās mājās pie musulmaņiem, kur viņi varēšot mierīgi dzīvot prom no serbiem. (Karadžičs nebija unikāli cinisks jēdzienu lietošanā; Miloševiča sieva 2001.gadā pēc bijušā diktatora izdošanas Hāgas tribunālam paziņoja, ka tas esot "genocīds pret manu vīru".)
Diplomēts psihiatrs, kas īpaši interesējies par paranoju, un viduvējs dzejnieks, kura rīmēs esot miglaini apspēlēti serbu populārās mitoloģijas motīvi, Karadžičs sāka politisko darbību kā liberālis, taču, sākoties Dienvidslāvijas iziršanas procesiem pēc Tito nāves 1980.gadā, kļuva arvien labējāks un 1990.gadā nodibināja Serbijas Demokrātisko partiju, kas kļuva par radikālā serbu nacionālisma virzītājspēku Bosnijā. Kad Bosnija 1992.gadā pasludināja neatkarību, Karadžičs pasludināja separātas serbu republikas dibināšanu Bosnijā un sāka "iztīrīt" musulmaņus no viņu apdzīvotajām teritorijām.
Balkānos deviņdesmito gadu sākumā spokojās ne tikai radikāls nacionālisms un rasisms, kas izraisīja visbriesmīgākos masu noziegumus Eiropā kopš Otrā pasaules kara, bet lāgiem arī "Minhenes gars" — cerības pierunāt genocīda īstenotājus pārstāt izdarīt noziegumus un "dzīvot mierīgi". Tomēr rietumvalstis Balkānos neatkārtoja Hitlera pielabināšanas kļūdu. Kā savās atmiņās vēlāk rakstīja tālaika ASV prezidents Bils Klintons, serbus sēsties pie saruna galda varēja piespiest tikai lieli militāri zaudējumi. Deitonas līgums tika panākts pēc vērienīgām Horvātijas un Bosnijas militārām operācijām pret Bosnijas Serbu Republiku un NATO gaisa uzbrukumiem serbu spēkiem. Arī Miloševičs 1999.gadā piekrita pārstāt karot tikai pēc NATO aviācijas uzbrukumiem.
Karadžiča aizturēšana ir svarīga diena starptautiskajam tiesiskumam, paziņoja ANO kara noziegumu virsprokurors Seržs Brammercs, jo skaidri parāda, ka "neviens nav ārpus likuma sasniedzamības un ka agrāk vai vēlāk visi bēguļojošie tiks saukti pie tiesas".
Agrāk vai vēlāk tiesas priekšā stāsies arī Mladičs un trešais no galvenajiem meklēšanā esošajiem Balkānu karu kurinātājiem Horvātijas serbu līderis Gorans Hadžičs, kas apsūdzēts kara noziegumos pret horvātiem Vukovarā. Sirdsmiera droši vien vairs nav arī Sudānas prezidentam Omaram el Baširam, kuru pagājušonedēļ Starptautiskās Krimināltiesas prokurors pieprasīja arestēt par genocīdu Dārfūrā. Neviens vairs nevar justies drošs, ka varētu aizbildināt savus asinsdarbus ar "valsts iekšējo lietu" un rīkošanos atbilstoši saviem likumiem vai īpašiem apstākļiem.
Bet Serbijai tas ir svarīgs solis pretī ciešākai sadarbībai ar Eiropas Savienību, par kuras dalībvalsti tā kādreiz vēlētos kļūt un kurp to vēlas vadīt prezidents Boriss Tadičs. Balkānu rēgi ir dzīvelīgi, taču to apsēsto slepkavu nonākšana tiesas priekšā ir pamats cerībai, ka ar laiku tiks iesprostoti.