Taču ar šā solījuma nepildīšanu deputātes pazemojumu mērs varētu būt pilns, Tp frakcija riskētu zaudēt vēl vienu balsotāju, un valdošās koalīcijas vairākums Saeimā sadiltu līdz mikroskopiskam. Turklāt Tp zaudētu arī "savējo Pilī" — prezidenta kancelejas vadītāju Eduardu Stipro, kura sūtīšana uz Ano bija aizkulisēs jau gandrīz izlemta. Riekstiņam partijas sīkmanīgās intereses izrādījušās svarīgākas par ilgajos ārpolitiskās darbības gados, jācer, iegūto izpratni, ka politisku vēstnieku iecelšana nav labākais valsts interešu nodrošināšanas veids, it īpaši tik mazai valstij kā Latvija. It īpaši, kad ir runa par tik svarīgu un arī sarežģītu organizāciju kā Ano. Paegle labi izprot pasaules politiskās norises, taču Latvijā ir karjeras diplomāti, kuri pārzina arī starptautisko organizāciju piņķerīgo mašinēriju.
Pēdējais vārds vēstnieka izvēlē ir Valsts prezidentam. Diemžēl Tp blata kultūra ir lipīga — ne tikai Riekstiņš jūtas esam parādā partijai, bet arī Paegle atgādina Valdim Zatleram, ka "es balsoju par Prezidentu" un "ceru, ka arī viņš atbalstīs Mani". Pakalpojums par pakalpojumu? Tad jau uz Ano jāsūta Andri Šķēli.