" Sabiedrība gaidot no prezidenta "skaidru viedokli" par valsts finanšu stāvokli un lata stabilitāti un vēloties justies droša, uzsver Brigmanis. Tikmēr Satversmes grozīšanu — proti, kā tagad zinām no Brigmaņa, nesvarīgu darbu, kas novēršot cilvēku uzmanību no svarīgiem darbiem, — pārņemšot TP, kuras bankrotējušais vadonis Aigars Kalvītis tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē bija nodēvējis par "politisku izrādi, kuras rezultātā tiek grauti valsts konstitucionālie pamati". Šim mērķim pēc referenduma izveidoto apakškomisiju Saeimā likvidēšot, bet grozījumu izstrādāšanas jeb TP ieskatā valsts graušanas darbu līdz galam padarīšot Juridiskā komisija Vinetas Muižnieces (TP) vadībā. Vispār jau tas ir absurdi, taču vairs nav smieklīgi, ka valdošās koalīcijas partijas ar TP priekšgalā valstij svarīgākos darbus konsekventi un mērķtiecīgi salaiž grīstē, turklāt vēl līdztekus tam veltī milzu pūliņus tādiem, kuri pašām acīmredzot ir vissvarīgākie, taču valstij var nepārprotami kaitēt. Ar ekonomiku nu ir tik slikti, ka vairs tikai prezidents, kas atbilstoši Satversmei reprezentē valsti starptautiski, var to glābt ar savu viedokli? Prezidents nekavējās ar savu viedokli un to pauda skaidri: ekonomiskā krīze ir tieša TP atbildība. "Pēdējos trīs gadus valdības vadībā un Finanšu ministrijā bija šīs partijas pārstāvji, taču šajā laikā tā arī netika sabalansēts valsts pamatbudžets un izveidots stabilizācijas fonds," paziņoja prezidenta pārstāve. "Līdz ar to Latvija nav pienācīgi labi sagatavojusies pašreizējai finanšu un ekonomikas krīzei." Pēc Saeimas vēlēšanām 2006.gada oktobrī, kuras valdošā koalīcija pasteidzās pasludināt par uzticības referendumu sev, tās līderis un "stabilitātes garants" Kalvītis, vaicāts, kas būs jaunās valdības obligāti padarāmie darbi, braši noskaldīja: "Pirmām kārtām nodrošināt stabilu ilgtermiņa ekonomisko attīstību valstī." Solīts, darīts? Inflācija tobrīd tika uzskatīta par nepieļaujami augstu — ap 6 procentiem —, taču valdība gada nogalē pieņēma budžetu ar ievērojamu fiskālo deficītu. Un prognozēja, ka nākamajā gadā inflācija palikšot tāda pati. Turpmākos mēnešus valdošās koalīcijas absolūtā prioritāte bija drošības likumu grozījumi, kurus steidzami un paslepus dzina uz priekšu, līdz kamēr prezidente Vaira Vīķe-Freiberga valstij bīstamo pasākumu varēja apturēt vairs tikai ar tautas nobalsošanu, kas notika pērnvasar. Nākamais Kalvīša valdības darbs bija KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšana, kas kulminēja ar Lietussargu revolūciju pērn rudenī un kļuva par pamudinājumu parakstu vākšanai referendumam par tiesībām tautai ierosināt Saeimas atlaišanu, par ko šā gada vasarā izteicās vairāk nekā 600 tūkstoši pilsoņu. Pa vidu vēl bija mēģinājumi izkombinēt SAB direktora Jāņa Kažociņa nomaiņu, "zaļo zemnieku" Viļņa Breša bīdītie mutatis mutandis grozījumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā, kuri būtu atvieglojuši smagos kriminālnoziegumos apsūdzētā partijas premjerministra kandidāta Aivara Lemberga manevrus tiesiskajā telpā, un tam pašam mērķim mudžinātie grozījumi Kriminālprocesa likumā. No ilgi un slepeni it kā gatavotā pretinflācijas plāna valdība bija atteikusies jau pirms vēlēšanām, un par tās ekonomisko politiku kļuva "gāzi grīdā", kā mudināja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, un ēst nost Kalvīša solītos "septiņus treknos gadus". Kad pēc divus gadus ilgušajiem vietējo un starptautisko ekspertu brīdinājumiem par šādas politikas bīstamību un pat gaidāmo krīzi (kādu krīzi? — brīnījās viens no visdāsnāk atalgotajiem valstiskajiem cilvēkiem, finanšu ministra padomnieks Edmunds Krastiņš) pērn pavasarī valdība beidzot pieņēma šādus tādus inflācijas iegrožošanas pasākumus, inflācija sasniedza jau 8 procentus. Kalvītis filozofiskā mierā secināja, ka plāns diemžēl devis pretēju efektu — radījis ažiotāžu sabiedrībā, un valdības cīņa pret inflāciju ietekmējusi inflācijas pieaugumu. Šā gada vasarā šīs cīņas rezultāti bija mērāmi jau ar divciparu skaitli. Tak jau "stabilitāte un prognozējamība", kā ar sevi lepojas TP. Pēc ražena darba pienākas atpūta. Izgāzies kā valdības un savas partijas vadītājs, Kalvītis devās uz Himalajiem. Oktobrī finanšu ministrs Atis Slakteris budžeta gatavošanas kritiskākajā posmā devās atpūsties uz Ameriku. Šonedēļ zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē, kur notika Eiropas Savienības ministru sarunas par lauksaimniecības politikas reformām, informēja piketētājus no Latvijas, ka viņi ir "pamanīti", tad devās atvaļinājumā un izšķirīgajās sarunās naktī pirms balsojuma nemaz nepiedalījās. Budžets arī nākamajam gadam nav sabalansēts, nekāds stabilizācijas fonds, protams, nav izveidots. Laikam taču cilvēku uzmanības novēršanai no tā, kas viņus satrauc visvairāk, TP tagad strādās pie Satversmes grozījumiem. Rezultātus varam jau tagad prognozēt. Bet uzmanības novēršanai no valdošās koalīcijas ekonomiskās politikas bankrota par ekonomiku jārunā Valsts prezidentam. Varbūt vēl arī ģenerālprokuroram, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, Zinātņu akadēmijas prezidentam, Latvijas Universitātes rektoram, Ceļu satiksmes drošības departamenta direktoram — ka tik ne tiem politiķiem, kuriem par to būtu jāuzņemas atbildība?
Aivars Ozoliņš: Uzmanības novēršana
Valsts prezidentam vairāk jādomā par ekonomiku, nevis par Satversmes grozījumiem, kas neesot nekāda prioritāte, un diskusijas par tiem tikai novēršot cilvēku uzmanību no tā, kas viņus šobrīd satrauc visvairāk, māca Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadonis Augusts Brigmanis. Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis piebalso: "Mēs vēlētos, lai prezidents nekoncentrētos tikai uz vieniem Satversmes grozījumiem, bet arī vairāk iesaistītos ekonomisko jautājumu risināšanā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.