Aivars Ozoliņš: Uzticība un traktori

Krīze diemžēl var kļūt par aizbildinājumu, ka nav jau īpaši svarīgi, vai no diviem amatam nepiemērotiem kandidātiem virzīt tālāk vienu nepiemērotu. Taču ir otra, vidējā termiņa saistība starp pašreizējo politisko situāciju un KNAB nākamo vadītāju. Politiskā krīze nenovēršami saasināsies, un, tā kā valdošā koalīcija, kas nav ar mieru tās risināšanai atteikties no varas un ļaut veidot sabiedrībai pieņemamāku valdību, bet tā vietā gribētu ar pirmstermiņa vēlēšanām piešķirt sev kaut vai īslaicīgu papildu leģitimitāti, īpaši svarīga kļūs priekšvēlēšanu tēriņu uzraudzība, kurā KNAB ir galvenā loma. Vēl trešajā, dziļākajā līmenī KNAB ir eksistenciāls apdraudējums sistēmai, kuras ideoloģija ir valsts vara kā privātīpašums, bet funkcionēšanas veids ir neformāli institucionalizēta korupcija, kas nav tikai tie kukuļi amatpersonām, par kuriem palaikam izceļas skandāli, bet pirmām kārtām maksājumi no valsts pasūtījumiem politisko partiju "melnajās kasēs" un tiem, kuriem "pienākas", — pastāvīga daļas nodokļu maksātāju naudas novirzīšana šīs sistēmas uzturēšanai, kas ir arī šīs sistēmas pastāvēšanas jēga. Par to Dienas Biznesā otrdien runā arī Valdis Kalnozols, bijušais uzņēmējs un Rīgas domnieks, kas šo sistēmu tātad labi iepazinis no abām pusēm. Viņš zina teikt, ka valsts pasūtījumu cenas ir "uzpūstas" par 5 līdz 10 procentiem, bet "vēl 5—15 procenti ir tā summa, kas jāatdod atpakaļ cilvēkiem — politiskajām partijām un tā tālāk". Viņš atzīst, ka to izmainīt būšot ļoti smagi — "tas iegājis asinīs". Tāpēc "neviens negrib cīnīties", turklāt cīnīties pret kādu atsevišķu šīs sistēmas dalībnieku nozīmējot, ka "tas cilvēks nošaus mani nākamajā dienā". Protams, ka viens pats KNAB to neiznīdēs. Tam pašam Kalnozolam izskatās pēc "ņirgāšanās", piemēram, Rīgas domes funkcionāra Raimonda Janitas aizturēšana ar 60 tūkstošu latu kukuli, kamēr "tur apgrozās miljoni". Taču KNAB ar regulārām atsevišķu sistēmas "skrūvīšu" aizturēšanām pastāvīgi atgādina sabiedrībai par visas sistēmas korumpētību. Bet uz šādas visaptverošas puves fona politiķu tērzēšana par savu politisko atbildību un rūpēm par valsts un sabiedrības interesēm top smieklīga un bezjēdzīga. Tieši šis nenoslēpjamais melīgums, kas mēģina apslēpt tikpat acīmredzamu savtīgumu, pateicoties arī KNAB, ir arvien nepieņemamāks sabiedrībai un sāka izraisīt protestus krietni pirms ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Nu ar valdības darbu ir apmierināti tikai 10 procenti iedzīvotāju, bet vairāk nekā puse — 51 procents — ir ar to "pil nībā neapmierināti", liecina pēdējie sabiedriskās domas pētījuma DnB Nord Latvijas barometrs dati. Jo biedējošāka izskatās varas turētāju vēlme noturēties pašu diskreditētajā varas mašīnā, pat pazemojot sevi kā spriest spējīgas cilvēciskas būtnes. Zemkopības ministrs Roze vēl otrdien kā opozicionārs draudēja valdībai, lai tā nekavējoties novērš viņa paša sešu gadu ministrēšanas katastrofālās sekas lauksaimniecībai, jo citādi zemnieki, kuri prasīja viņa demisiju, palikšot protestēt Rīgā. Pret vakaru ministrs tomēr paziņoja, ka atkāpšoties no amata, toties "zaļo zemnieku" Brigmanis, kas pagājušonedēļ bija draudējis atsaukt no valdības savas partijas ministrus, tagad, kad viens jau atkāpies pats, stāsta, ka nevienu neatsaukšot. Tautas partija un tās priekšsēdētājs Mareks Segliņš piektdien paziņoja, ka valdošā koalīcija vairs nav "rīcībspējīga", tāpēc jāveido cita valdība, bet pirmdien jau uzstāja, ka šai valdībai jābūt "lemtspējīgai" un jāizveido vēl viena valdība, ko likt vietā, kad nogāzīs šo, kuru nevarot nogāzt tikmēr, kamēr tā otra nav gatava. Dies" un Segliņš vien zina, kā rīcībnespējīga valdība var izveidot rīcībspējīgu. Taču arī viņa partijas biedrs Kučinskis otrdienas vakarā apgalvoja, ka TP frakcija balsošot par šo valdību un turpināšot prasīt jaunu valdību. Diemžēl līdzīgi absurdā žanrā taisīta arī KNAB priekšnieka meklēšanas procedūra — instrukcija ar birokrātiski neobligātu kritēriju uzskaitījumu apvienojumā ar paša Godmaņa subjektīvu, toties obligātu nosacījumu, ka konkursā nedrīkst uzvarēt neviens no biroja pašreizējiem darbiniekiem. Rezultāts pašlaik ir atbilstošs — divi nejauši cilvēki, kuri uzskata, ka var vadīt šo iestādi vienkārši tāpēc, ka atbilst instrukcijas prasībām un ir pieteikušies konkursam. NDP būtu jāpārtrauc šis absurda teātris ar "lielākā kretīna" atrašanu KNAB vadītāja amatam, jo laikam taču ne jau vienalga kādu prezidents prasīja valdībai sameklēt. Krīze vienmēr ir arī iespēja, un šajā gadījumā tā ir iespēja vismaz nepadziļināt jau tāpat gandrīz katastrofālo sabiedrības neuzticēšanos valsts varai.