Zatlers pagājušonedēļ ANO Ģenerālajā Asamblejā pateica svarīgāko — nav pieņemami, ka "miera uzturēšanas spēki aizstāv tikai vienu konfliktā iesaistīto pusi" un "okupē teritorijas" ārpus konflikta zonas un ka "tautiešu ārvalstīs aizstāvēšana" tiek izmantota par ieganstu "spēka pielietošanai citā valstī bez ANO Drošības padomes sankcijas". "Ārvalstu karaspēks ir jāizvāc no visas Gruzijas teritorijas," prezidents paziņoja, laikam īpaši sasāpinādams Krievijas imperiālistus, kuru anektēto Dienvidosetijas un Abhāzijas teritoriju "suverenitāti" starptautiskā sabiedrība neatzīst.
Divas dienas pirms tam Zatlers lekcijā Kolumbijas Universitātē atgādināja par Baltijas valstu okupāciju un nepieciešamību mācīties no Minhenes un nesamierināties ar rupju spēku starptautiskajās attiecībās. Viņš paziņoja, ka attiecības ar Krieviju ir jāpārskata, bet Gruzijai jāsniedz visa nepieciešamā palīdzība tās ceļā uz NATO. Turklāt netieši noraidīja Kremļa mītu par tā agresiju kā atbildi uz Gruzijas uzbrukumu, uzsvērdams, ka viņš jau maijā kopā ar Igaunijas un Lietuvas prezidentiem brīdināja starptautisko sabiedrību par Krievijas rīcības neatbilstību starptautiskajām tiesībām.
Var atgādināt, ka Zatlers aprīlī NATO galotņu sanāksmē Bukarestē uzstāja, ka Gruzijai un Ukrainai jāpiešķir rīcības plāns dalībai NATO, ar to saērcinādams Putinu. Bet maijā Baltijas valstu prezidenti Kijevā apstiprināja atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei, pauda bažas par saspīlējuma eskalāciju Gruzijas konfliktzonās un paziņoja, ka Krievijas "miera uzturētāji" tur nerīkojas atbilstoši ANO un EDSO dotajam uzdevumam. Atgādinājums par to saniknojis Krievijas vēstniecības Latvijā ruporu Vesti Segodņa, kas norāj Zatleru par Krievijas "lamāšanu" un piedraud, ka ar to viņš varot kaitēt "savai paša valstij" — pirmām kārtām ekonomiski.
Bet Jānis Jurkāns, savulaik ārlietu ministrs, pēc tam promaskaviskās Tautas saskaņas partijas līderis, kas bija pat izpelnījies godu 2002.gadā pasēdēt Kremlī kā vasalim pie Putina rokas, ir izlīdis nožēlot, ka Zatlera nostāja esot "nosodošāka" nekā Ārlietu ministrijas. "Es gribētu, ka Latvija būtu vienota savā ārpolitikā", turklāt "Latvija netaisa politiku pasaulē", un tai vajadzētu "ieņemt nostāju, kāda ir šīm organizācijām", Jurkāns sev un Kremlim vēlamo gribētu redzēt par esošo.
Zatlers Ņujorkā apliecināja, ka Latvijai ir ne tikai vienota, bet arī konsekventa ārpolitika, un ar to palīdzēja "taisīt politiku" arī NATO un ES, kuru dalībvalstīm reizēm pietrūkst vienotības un konsekvences attieksmē pret Krieviju.