Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) "rosina domāt" par nāvessoda atcelšanas lietderību. Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) pauž, ka pēdējā laikā esot populāri referendumi, tāpēc tāds varētu būt arī par nāvessodu.
Šīs koalīcijas partiju īpašnieku "kadru politika" ir likt amatos "lielākos kretīnus", tomēr šajā gadījumā abi ministri, nav šaubu, saprot, ka diskusija par nāvessoda atjaunošanu faktiski ir diskusija par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Lai cik nekompetenti mēdz būt šīs valdības ministri, Bērziņš un Segliņš droši vien zina, ka, pievienodamās ES, Latvija ir apņēmusies atcelt nāvessodu un ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 13.protokols, ko parakstījušas visas ES dalībvalstis, uzliek tām pienākumu atcelt nāvessodu uz visiem laikiem.
Tikpat labi abi par likumību un tiesiskumu atbildīgie ministri varētu piedāvāt diskusiju par to, ka "nevienu cilvēku nedrīkst spīdzināt", kā noteikts tai pašā konvencijā. Kāpēc ne, ja tā var piespiest noziedzniekus atzīties noziegumos? Vai ka "ikviens, kas tiek apsūdzēts noziegumā, tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina netiek pierādīta saskaņā ar likumu". Bet ja Segliņam ar Bērziņu ir skaidrs, ka noziedznieks ir noziedznieks?
"Ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus" un "tiesības uz miermīlīgu pulcēšanās un biedrošanās brīvību"? Bet ja šīs tiesības cilvēki izmanto kā pērnruden, kad prasīja atlaist Saeimu? Un varbūt rīkosim referendumu, lai mainītu to, ka "nevienu cilvēku nedrīkst turēt verdzībā"? Varbūt vergu darbs vertuhaja Segliņa un kapo Bērziņa uzraudzībā ir vienīgais, ko šie kungi spēj piedāvāt pašu valdības sapostītās Latvijas ekonomikas glābšanai?
Absurds? Jā, tāds pats absurds kā Bērziņa un Segliņa piedāvātais diskusijas temats. Absurdumu paši vēl pastiprina, aizbildinādamies, ka tas esot "mans personiskais viedoklis" (Segliņš), un ka "es kā tēvs uzskatu" (Bērziņš). Par nāvessoda atcelšanu runā politiķi, no kuriem viens ir iekšlietu, otrs tieslietu ministrs, nevis mutīgs kaimiņpuika Mareks un gādīgs paps Gaidis.
Abi zina, ko runā un kādēļ. Mērķis ir novērst uzmanību no savas kā politiķu izgāšanās, diskreditēt referendumu kā tautas gribas izpausmes veidu, vairot sabiedrībā cinisku attieksmi pret politiku kā bezjēdzīgu muldēšanu. Taču viņu piedāvājums liecina par koalīcijas intelektuālo resursu izsīkumu un "darītāju" tēla bankrotu.