G.Belēvičs ir Latvijas Zaļās partijas biedrs, taču, ja viņš izteiktu vēlēšanos kļūt par LPP/LC biedru un tās kandidātu vēlēšanās, tad par to tiktu lemts, Dienai sacīja LPP/LC Saeimas deputāts V.Aizbalts. Par to, kurus cilvēkus iekļaus kandidātu sarakstos, lems partijas valde, bet, ja tiks izveidota apvienība (AŠ)2, tad tā lems par piemērotākiem kandidātiem.
V.Aizbalts gan norādīja, ka G.Belēvičs ir pieredzējis uzņēmējs, bet nepieredzējis politiķis, par ko liecinot viņa izteikumi publiskajā telpā. Turklāt G. Belēviča idejas, piemēram, par viendzimuma laulībām, runā pretī LPP/LC nostādnēm. Līdz ar to «būtībā būtu grūti viņu virzīt», teica V.Aizbalts.
Ar bijušo kustības Par labu Latviju! padomes vadītāju uzņēmēju Gunti Belēviču partijas nemaz tā negribot iet uz Saeimas vēlēšanām, šodien raksta laikraksts Telegraf.
Jau ziņots, ka nesen kustība tās vadītāja amatā iecēla LNT un TV5 īpašnieku Andreju Ēķi, publiski skaidrojot, ka G.Belēvičs aizgājis no vadītāja amata tāpēc, ka gatavojas kandidēt vēlēšanās. Drīz pēc tam klajā nāca G.Belēviča atzīšanās, ka viņš patiesība esot «aizgājināts» no kustības vadības, jo paudis pārāk liberālus uzskatus par geju un lesbiešu laulībām, kas neesot paticis Aināram Šleseram (LPP/LC). Tiesa, kustība oficiāli par G.Belēviča nomaiņas iemesliem joprojām min viņa vēlmi startēt vēlēšanās.
Uz Telegraf jautājumu, vai G.Belēvičs pievienosies ZZS, partijas Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis atbild, ka nezinot, kas tas tāds esot par cilvēku. Pēc izskaidrošanas A.Brigmanis norādījis, ka G.Belēvičs ir Zaļās partijas biedrs. «Varbūt viņi viņu ņems savā sarakstā. Taču mūsu saraksti uz Saeimu jau ir sastādīti, saskaņoti un diezvai mainīsies. Mums vairs neviens nav vajadzīgs,» teicis A.Brigmanis.
Arī Jaunā laika Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis teicis, ka G.Belēviča iespējas iekļūt Vienotības vēlēšanu saraktos esot zemas. «Sekmes biznesā vēl negarantē sekmes politikā. Nepieciešama pieredze un zināšanas, un spējas savu domu aiznest līdz sabiedrībai,» teic Dz.Zaķis. Viņš arī teic, ka G.Belēviča uzskati par maksas vidējo izglītību ir tam piemērs.
(papildināta ar V.Aizbalta viedokli)