Aizdevējiem sola pabalstu, pensiju reformas, izmaiņas nodokļos, kredītņēmēju aizsardzību

Šo nodokļu izmaiņas pamatotas ar to, ka tās sniegtu vairāk ienākumu budžetā un būtu mazāk traumējošas un sociāli pieņemamākas. Kā izriet no nodomu vēstules un memoranda projekta, kas nonācis _Dienas _rīcībā, minētās nodokļu izmaiņas pieļautas 2011. un 2012.gadā, un tās saistītas ar to, lai abu šo gadu budžetus varētu konsolidēt par aptuveni 800-900 miljoniem latu. Dokumentos atzīts, ka šim nolūkam būs nepieciešami ievērojami budžeta izdevumu ietaupījumi, kurus īstenos, veicot strukturālās reformas, tai skaitā pensiju un pabalstu jomā, kā arī budžeta ieņēmumu celšana.Gan par PVN, gan abu pārējo nodokļu iespējamo celšanu konkrēti solījumi nav doti, nav arī minēts, par cik procentpunktiem nodokļi tiktu paaugstināti. Tā, piemēram, attiecībā uz PVN likmes izmaiņām nodomu vēstulē ar SVF tikai norādīts: "ja nepieciešams, mēs varētu arī palielināt PVN likmi". Iepriekš ar SVF parakstītajās nodomu vēstulēs bija pieļauta PVN celšana līdz 23%, ja valdībai citādi neizdodas nodrošināt nepieciešamo budžeta konsolidāciju.2010.gadā nodokļu izmaiņas netiek solītas, vienīgi tiek norādīts, ka, lai samazinātu deficītu, "mēs izvairīsimies no nodokļu samazinājumiem". Papildus tam uzsvērts, ka jebkura ieņēmumu pārpilde vai ietaupījums šā gada budžetā tiks izmantots deficīta segšanai nevis papildu tēriņiem.No dokumentu projektiem izriet, ka līdz jūnija beigām valdība sola veikt visaptverošu labklājības pabalstu pārskatu, kas noteiktu, kādi valstī varētu būt sociālie pabalsti pēc 2012.gada, kad vairs nebūs spēkā pērn vasarā samazinātie pabalsti – tā sauktās māmiņu algas, ģimenes valsts pabalsts u.tml. No nodomu vēstules SVF var secināt, ka izmaiņas tiek solītas, lai izvairītos no ļoti lieliem sociālajiem pabalstiem, kā tas atsevišķos gadījumos iepriekš bija ar māmiņu algām.Līdz jūnija beigām valdība sola arī ar starptautisko palīdzību un sadarbībā ar sociālajiem partneriem sagatavot izmaiņas pensiju sistēmā. Jau iepriekš izskanēja, ka, īstenojot pensiju reformu, varētu tikt palielināts pensionēšanās vecums. No nodomu vēstules izriet, ka jaunajai pensiju sistēmai vajadzētu sākt funkcionēt no 2011.gada janvāra. Kā konkrēti pensiju sistēma mainīsies, nodomu vēstulē nav aprakstīts.Šos pasākumus valdība sola, lai nodrošinātu budžeta izdevumu ilgtspēju, lai tie nepieaugtu pēc 2012.gada un lai sasniegtu valdības lielo mērķi par eiro ieviešanu līdz 2014.gadam.Valdības dokumentos ar aizdevējiem iekļauta arī apņemšanās palīdzēt grūtības nonākušajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem. Valdība sola: lai novērstu nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumus un motivētu bankas piedāvāt parādu atvieglojumus, tā skaidri noteiktai mājsaimniecību grupai piedāvās kredītu maksājumu garantijas līdz pat diviem gadiem apmaiņā pret kredīta restrukturizāciju no banku puses, ieskaitot aizdevuma pamatsummas samazināšanu.No minētajiem dokumentiem izriet, ka šī kredītņēmēju aizsardzības shēma būtu pieejama tikai tiem cilvēkiem, kas hipotekāro kredītu ņēmuši tikai primārā mājokļa iegādei un ja kredīta summa ir līdz 100 000 latu.No nodomu vēstules var arī saprast, ka šiem mērķiem tiks atvēlēti 82 miljoni latu, gadā paredzot iztērēt līdz 31 miljonam latu. Tiesa, nav skaidrs, kad valdība paredz iedarbināt kredītņēmēju aizsardzības pasākumus, jo nodomu vēstulē ar SVF tikai norādīts, ka Finanšu ministrija līdz šā gada decembrim veiks šīs shēmas darbības izvērtējumu. Tādējādi nav skaidrs, vai aizsardzības shēma tiks iedarbināta pirms šī termiņa. Līdztekus grūtībās nonākušo kredītņēmēju aizsardzībai valdība arī sola turpināt uzlabot likumdošanu, lai palīdzētu risināt parādu problēmas arī citām juridiskām un fiziskām personām.Līdz šā gada maija beigām nodomu vēstulē ar SVF valdība sola pārveidot _Latvijas Hipotēku un zemes banku_ (LHZB), apstiprinot bankas restrukturizācijas rīcības plānu. No solījumiem izriet, ka LHZB pamatdarbība būs mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana, uzņēmējdarbības uzsākšana, citu nacionālās attīstības un uzņēmēju atbalstam domāto projektu īstenošana.Attiecībā uz LHZB valdība sola izstrādāt plānu bankas tā saukto slikto kredītu problēmas finansēšanai, ir arī solījums, ka līdz šāda plāna izstrādei banka atturēsies no jaunu ārvalstu aizdevumu piesaistes.Nodomu vēstulē ar SVF ir arī solījums līdz marta beigām EK iesniegt _Parex bankas_ restrukturizācijas (sadalīšanas) plānu. Tāpat valdība solījusi kopā ar EK un Pasaules banku strādāt pie valsts izdevumu pārskatīšanas. Lai to paveiktu, valdība sola līdz oktobra beigām sagatavot iespējamo strukturālo reformu plānu svarīgākajās nozarēs.  No nodomu vēstules izriet, ka šādi valdība cer noteikt jomas, kurās varētu vēl vairāk ietaupīt budžeta izdevumus. Tiek cerēts, ka, izstrādājot reformu plānu, vieglāka būs arī 2011.gada budžeta sagatavošana.Sadaļā par valdības izdevumiem līdz šā gada vidum solīts apsvērt iespējas "veikt papildu fiskālās korekcijas", kas varētu nozīmēt šā gada budžeta grozījumu sagatavošanu.Par 2010.gadu valdība SVF solījusi neuzsākt jaunus publiskās un privātās partnerības projektus, ierobežot valdības aizdevumus līdz 145 miljoniem latu un noteikt, ka valsts garantiju maksimālais apjoms ir 836 miljoni latu. Tas faktiski nozīmē, ka valdība šogad vairs neuzņemsies jaunas valsts garantijas, vienīgais izņēmums būs papildu valsts garantijas grūtībās nonākušo kredītņēmēju atbalstam.Gan nodomu vēstulē, gan memorandā uzsvērts, ka valdība šogad varētu papildu naudu atvēlēt sociālās drošības jeb sociālā spilvena izdevumiem. Valdība solījusi, ka par papildu pasākumiem sadarbosies ar EK un Pasaules banku un, ja būs nepieciešams, finansējums tiem tiks atrasts uz deficīta rēķina. Tiesa, paši papildu pasākumi dokumentos nav aprakstīti, vien norādīts: ja tādi būs nepieciešami, tie tiks precizēti nākamajos dokumentos.Valdība kopumā sola turpināt budžeta deficīta kontroli, veikt pasākumus ekonomikas stabilizēšanai, finanšu stāvokļa atjaunošanai u.c., lai līdz 2012.gadam sasniegtu Māstrihtas kritērijus, t.i., budžeta deficītu 3% no iekšzemes kopprodukta (IK), un panāktu eiro ieviešanu līdz 2014.gadam.Gan nodomu vēstulē, gan memorandā uzsvērts, ka ar Satversmes tiesas spriedumu 2009.gadā veiktie pensiju samazinājumi atzīti par nelikumīgiem un ka tādēļ pensijas ir jāatgriež iepriekšējā līmenī un ka tas palielinās 2009.gada budžeta deficītu par 1%, bet 2010.gada – par 1,5%. No nodomu vēstules izriet, ka neatkarīgi no tā valdība sola, ka 2010.gada deficīts nepārsniegs iepriekš nospraustos griestus - 8,5% no IK.Jaunu nodomu vēstuli ar SVF un memorandu ar EK valdība slēdz, lai saņemtu nākamo aizdevuma daļu. Paredzams, ka otrdien valdības sēdē ministri lems gan par nodomu vēstuli, gan memorandu. Premjera Valda Dombrovska (JL) teiktais pēc koalīcijas padomes sēdes liecināja, ka valdības lēmums būs pozitīvs. Pēc tam dokumentus sūtīs uz Saeimas Budžeta komisiju, savukārt nākamceturtdien premjers sniegs par tiem ziņojumu Saeimā. Dokumentus premjers un finanšu ministrs varēs parakstīt pēc tam, kad tiem būs Saeimas vairākuma atbalsts.