Priekšlikuma autori atsaucās uz koalīcijas līgumu, kas liedz valdības partijām atbalstīt opozīcijas ierosinājumus, un līdz ar to jau ilgstoši noraidīti visi deputātu pieprasījumi. Saeimas tiesības iesniegt Ministru prezidentam vai ministriem pieprasījumus un jautājumus ir noteiktas ne tikai Kārtības rullī, bet arī Satversmē.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis Pieprasījuma komisiju vada jau kopš 2002. gada. Izņēmums bija pāris gadu 11. Saeimā, kad ZZS bija opozīcijā. Jau gadu viņš esot atteicies no piemaksas par komisijas priekšsēža pienākumu veikšanu: "Ja es gribētu dvēseles mieru, es to komisiju likvidētu. Taču, ja rīkojas valstiski atbildīgi, tad tā ir jāsaglabā." Viņš Dienai uzsvēra, ka nevar deputātu pieprasījumus nodot citām komisijām, jo tad Tautsaimniecības, Budžeta un finanšu, Izglītības komisija būšot tik pārslogotas, ka vairs nevarēšot izskatīt likumprojektus. Teiktais sakrīt ar Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Gaida Bērziņa (NA) un vēl vairāku deputātu sacīto.
Pieprasījumi ir veids, kā opozīcija pievērš uzmanību aktuāliem jautājumiem, atgādinot arī par sevi. Kārtības rullī ir noteikts, ka ne mazāk kā desmit deputātu var iesniegt pieprasījumus Ministru kabineta locekļiem. Komisija tos izskata un sagatavo atzinumu. Pieprasījumu var pieņemt, daļēji pieņemt, ierosinot pārveidot par jautājumu ministram, vai noraidīt. Tam var pievienot arī lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu kādam ministram. Ministriem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem ir jāsniedz atbildes komisijai, no kā nav iespējams izvairīties. Juridiskās komisijas sēdē neatkarīgais deputāts Gunārs Kūtris norādīja, ka pieprasījumi ir viens no instrumentiem, kā var īstenot parlamentāro kontroli, "taču tā pēc būtības ir iznīcināta. Ja vairākās Saeimās visi pieprasījumi tiek noraidīti, tad komisijas darbs kļūst lieks."
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 7. marta, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
sekotājs
Hūgo Vācietis