Aizejošās pašvaldības prasa valdībai garantijas

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis žurnālistiem paskaidroja, ka starpība varētu būt aptuveni 10 miljonu eiro. Atšķirība ir tā, ka pašvaldības vēlas, lai šī summa nav mazāka par iepriekšējā gadā plānoto nodokļu ieņēmumu kopējo apjomu pašvaldību budžetos. Savukārt Finanšu ministrija esot vērtējusi pēdējo gadu pašvaldību ieņēmumu vidējo īpatsvaru, to finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sēdē arī apstiprināja. Jaunsleinis arī uzsvēra, ka LPS aicina valdību un Saeimu izmaiņas likumā Par budžeta un finanšu vadību, kurās būtu noteiktas minētās garantijas, pieņemt reizē ar pārējiem nodokļu reformas likumprojektiem. Finanšu ministrija apņēmusies tos sagatavot jūnijā, ja nākamajā trešdienā valdība apstiprinās nodokļu reformas pamatnostādnes.

Savukārt Saeima likumu grozījumus varētu skatīt jūlijā, sanākot uz ārkārtas sesijām. Tiesa, politiķiem ar sadarbības partneriem vēl ir jāvienojas par finansējumu veselībai, jo Labklājības ministrija iebilst pret Finanšu ministrijas priekšlikumu veselības nozarei novirzīt 1% no sociālajām iemaksām.

Nodokļu politikas pamatnostādnes paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā ir 20%, saglabājot 23% nodokļa likmi ienākumiem virs 45 000 eiro. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galvenais pašvaldību ieņēmumu avots, tāpēc tās prasa valdībai kompensēt tā samazinājumu. Pēc domes sēdes premjers Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistiem vēl nevarēja pateikt, vai valdošās partijas ieklausīsies pašvaldību prasībās. "Es respektēju pašvaldību viedokli. Skatīsimies, kā to var izdarīt. Tas ir jāvērtē," rezervēti teica premjers. Te jāatgādina, ka premjera pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība vismaz līdz vēlēšanām ir novados ietekmīgākais politiskais spēks. 

Reformas mērķis ir pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu, sēdē atgādināja finanšu ministre Reizniece-Ozola, uzskaitot arī pašvaldību ieguvumus no tās – iedzīvotāju maciņos palikšot vairāk naudas, reforma arī palīdzēs cilvēkiem iziet no ēnu ekonomikas. Premjers Kučinskis ar vārdiem, ka "šis ir mūsu kopīgais stāsts", aicināja pašvaldības palīgā cīņā ar ēnu ekonomiku, jo vietējās varas vislabāk zinot savus cilvēkus, kuri nemaksā nodokļus. Ja viņiem nav tādas iespējas, šiem cilvēkiem vajadzētu būt sociālo dienestu redzeslokā. Taču svarīgi esot noskaidrot tos, kuri nemaksā nodokļus, jo nevēlas to darīt. 

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 27.aprīļa laikrakstā Diena!