Aizsardzības ministrija neizvērtēs jautājumu par bijušo Latvijas armijas kapteini H.Cukuru, jo tās rīcībā nav tādu resursu. D.Ankipāne skaidroja, ka vērtēšana būtu jāuztic vēsturnieku komisijai, kas izveidota Valsts prezidenta kancelejā.
Jau vēstīts, ka aprīļa beigās Rīgas pieminekļu aģentūra uz tuvinieku lūgumu pārbedīt H.Cukura pīšļus Rīgas Brāļu kapos atbildēja, ka lēmums par to nav pieņemts un ir atlikts pretrunīgo viedokļu dēļ, norādīja aģentūras direktors Guntis Gailītis.
“Informācijas plūsma par Cukuru bija milzīga ne tikai no Latvijas, bet arī no Amerikas. Viedokļi bija vairāk nē nekā jā,” sacīja G.Gailītis, uzsverot, ka šis jautājums jāvērtē pēc būtības un nav izlemjams Rīgas pieminekļu aģentūrā.
Kā vēstīts, H.Cukura tuvinieki lūgumu bija pamatojuši ar to, ka viņš piedalījies brīvības cīņās.
H.Cukurs dzimis 1900.gadā Liepājā, miris 1965.gadā Montevideo, Urugvajā. Pagājušā gadsimta 30.gados viņš kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu. H.Cukura personība tiek vērtēta pretrunīgi saistībā ar atsevišķu avotu apsūdzībām par viņa dalību ebreju iznīcināšanā Otrā pasaules kara laikā.